Previous Verse
Next Verse

Shloka 12

जटायुवृत्तान्तः

Jatāyu’s Testimony and Rāma’s Grief

गृध्ररूपमिदं रक्षो व्यक्तं भवति कानने।।3.67.11।।भक्षयित्वा विशालाक्षीमास्ते सीतां यथासुखम्।एनं वधिष्ये दीप्तास्यैर्घोरैर्बाणैरजिह्मगैः।।3.67.12।।

gṛdhrarūpam idaṃ rakṣo vyaktaṃ bhavati kānane | bhakṣayitvā viśālākṣīm āste sītāṃ yathāsukham | enaṃ vadhiṣye dīptāsyair ghōrair bāṇair ajihmagaiḥ ||

കാനനത്തിൽ ഇത് ഗൃധ്രരൂപത്തിലുള്ള രാക്ഷസൻ തന്നെയെന്ന് വ്യക്തമാണ്; വിശാലാക്ഷിയായ സീതയെ ഭക്ഷിച്ച് സുഖമായി ഇരിക്കുന്നു—ഇവനെ ഞാൻ ദീപ്തമുഖമായ ഭയങ്കരവും നേരെ പറക്കുന്ന അജിഹ്മഗ ബാണങ്ങളാൽ വധിക്കും।

bhaya-dāmfear-giving
bhaya-dām:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootbhaya (प्रातिपदिक) + dā (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; तत्पुरुषः (bhayaṃ dadāti yā = giving fear)
alpa-sattvānāmof the timid
alpa-sattvānām:
Ṣaṣṭhī-sambandha (षष्ठीसम्बन्ध)
TypeNoun
Rootalpa (प्रातिपदिक) + sattva (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, षष्ठी, बहुवचन; कर्मधारयः (alpaṃ sattvaṃ yeṣām = of the timid)
bībhatsāmhideous
bībhatsām:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootbībhatsa (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; विशेषण
raudra-darśanāmfierce-looking
raudra-darśanām:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootraudra (प्रातिपदिक) + darśana (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; तत्पुरुषः (raudraṃ darśanaṃ yasyāḥ = of fierce appearance)
lamba-udarīmbig-bellied
lamba-udarīm:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootlamba (प्रातिपदिक) + udara (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; बहुव्रीहिः (lambam udaraṃ yasyāḥ = big-bellied)
tīkṣṇa-daṃṣṭrāmsharp-fanged
tīkṣṇa-daṃṣṭrām:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Roottīkṣṇa (प्रातिपदिक) + daṃṣṭrā (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; बहुव्रीहिः (tīkṣṇā daṃṣṭrā yasyāḥ = sharp-toothed)
karālīmgrim/terrifying
karālīm:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootkarāla (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; विशेषण
paruṣa-tvacamrough-skinned
paruṣa-tvacam:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootparuṣa (प्रातिपदिक) + tvac (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; बहुव्रीहिः (paruṣā tvak yasyāḥ = rough-skinned)
bhakṣayantīmdevouring/eating
bhakṣayantīm:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeVerb
Root√bhakṣ (धातु) → bhakṣayantī (वर्तमानकृदन्त)
Formवर्तमानकृदन्त (present active participle/शतृ), स्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; कर्मणि दृष्टा (seen as doing)
mṛgānanimals/deer
mṛgān:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootmṛga (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया, बहुवचन
bhīmānfearful/terrible
bhīmān:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootbhīma (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया, बहुवचन; विशेषण (of mṛgān)
vikaṭāmmonstrous
vikaṭām:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootvikaṭa (प्रातिपदik)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; विशेषण
mukta-mūrdhajāmwith hair let loose
mukta-mūrdhajām:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootmukta (प्रातिपदिक/कृदन्त) + mūrdhaja (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, द्वितीया, एकवचन; बहुव्रीहिः (muktāḥ mūrdhajāḥ yasyāḥ = with loosened hair)
praikṣetāmthe two saw
praikṣetām:
Kriyā (क्रिया)
TypeVerb
Rootpra-√īkṣ (धातु)
Formलिट् (Perfect), परस्मैपद, प्रथमपुरुष, द्विवचन (dual)
tauthose two
tau:
Karta (कर्ता)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, प्रथमा, द्विवचन (dual)
tataḥthen
tataḥ:
Kāla (काल)
TypeIndeclinable
Roottataḥ (अव्यय)
Formअव्यय; कालवाचक (then)
tatrathere
tatra:
Adhikaraṇa (अधिकरण)
TypeIndeclinable
Roottatra (अव्यय)
Formअव्यय; देशवाचक (there)
bhrātarauthe two brothers
bhrātarau:
Karta (कर्ता)
TypeNoun
Rootbhrātṛ (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, प्रथमा, द्विवचन
rāma-lakṣmaṇauRāma and Lakṣmaṇa
rāma-lakṣmaṇau:
Karta (कर्ता)
TypeNoun
Rootrāma (प्रातिपदिक) + lakṣmaṇa (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, प्रथमा, द्विवचन; द्वन्द्वः (itaretara: Rāma and Lakṣmaṇa)

This demon in the guise of a vulture has evidently eaten away the largeeyed Sita and is happily relaxing in the forest. With my terrific arrows with burning tips that can go straight I will kill him.

R
Rāma
S
Sītā
R
Rākṣasa (as a category; misidentified target)
F
Forest (kānana)
A
Arrows (bāṇa)

FAQs

The ethical takeaway remains: dharma must be guided by verified truth (satya); otherwise punishment risks harming the innocent.

A duplicated verse-numbering in the Southern Recension reiterates Rāma’s mistaken resolve upon seeing the wounded bird.

The episode tests Rāma’s discernment and restraint—virtues crucial for righteous action.