अड्ढदं कृतकर्माणं यौवराज्ये5 भ्यषेचयत् । विभीषण और सुग्रीवके साथ पुष्पक-विमानद्वारा विदेहकुमारी सीताको वनकी शोभा दिखाते हुए योद्धाओंमें श्रेष्ठ श्रीरामचन्द्रजीने किष्किन्धामें पहुँचकर अंगदको, जिन्होंने लंकाके युद्धमें महान् पराक्रम दिखाया था, युवराजके पदपर अभिषिक्त किया || ५७-५८ ई || ततस्तैरेव सहितो राम: सौमित्रिणा सह
aḍḍhadaṃ kṛtakarmāṇaṃ yauvarājye ’bhiṣecayat | vibhīṣaṇa-sugrīvābhyāṃ sārdhaṃ puṣpaka-vimānena videha-kumārīṃ sītāṃ vana-śobhāṃ darśayan yoddhṛṣu śreṣṭhaḥ śrī-rāmacandraḥ kiṣkindhāṃ prāpya aṅgadaṃ—yaḥ laṅkāyāṃ yuddhe mahān parākramaṃ darśitavān—yuvārāja-pade ’bhiṣecayām āsa || tatastair eva sahito rāmaḥ saumitriṇā saha
കൃതകൃത്യനായ അങ്കദനെ യുവരാജസ്ഥാനത്ത് അഭിഷേകം ചെയ്തു. തുടർന്ന് രാമൻ അതേ കൂട്ടുകാരോടൊപ്പം, സൗമിത്രി (ലക്ഷ്മണൻ) സഹിതം മുന്നോട്ട് നീങ്ങി।
मार्कण्डेय उवाच
Just rule honors proven merit: after conflict, a dharmic leader stabilizes society by rewarding valor and service with legitimate office (yauvarājya), strengthening alliances and ensuring orderly succession.
After the Laṅkā war, Rāma travels with Sītā in the Puṣpaka-vimāna, accompanied by Vibhīṣaṇa and Sugrīva, reaches Kiṣkindhā, and installs Aṅgada—renowned for his valor—as crown prince; then he continues onward with his companions and Lakṣmaṇa.