Chapter 12: Arjuna’s suppression of the Saṃśaptakas and duel with Aśvatthāmā
Drauṇi
तत्पश्चात् भयंकर पराक्रमी रथी, हाथीसवार, घुड़सवार और पैदल सैनिक शरीर, प्राण और पापोंका विनाश करनेवाले घोर प्रहार बड़े जोर-जोरसे करने लगे ।। पूर्णचन्द्रार्कपद्मानां कान्तिभिर्गन्धत: समै: । उत्तमाज्जै्नसिंहानां नृसिंहास्तस्तरुर्महीम्,कर्णोडपि राजन् समरे व्यहनत् पाण्डवीं चमूम् । नाराचैरर्करश्म्या भै: कर्मारपरिमार्जिति: महाराज! कर्णके नाराच कारीगरोंद्वारा धोकर साफ किये गये थे, इसलिये सूर्यकी किरणोंके समान चमक रहे थे। उनके द्वारा वह भी रणभूमिमें पाण्डव-सेनाका वध करने लगा
sañjaya uvāca | tatpaścāt bhayaṅkara-parākramī rathī hastisvāra aśvasvāra ca padātayaḥ śarīra-prāṇa-pāpānāṃ vināśakān ghorān prahārān balavad balavad abhyahanan | pūrṇacandrārka-padmanāṃ kāntibhir gandhataḥ samaiḥ uttamājñaiḥ siṃhānāṃ nṛsiṃhās tastaruḥ mahīm | karṇo 'pi rājan samare vyahanat pāṇḍavīṃ camūm | nārācair arka-raśmi-prabhaiḥ karmāra-parimārjitaiḥ ||
സഞ്ജയൻ പറഞ്ഞു—അതിന് ശേഷം ഭയങ്കര പരാക്രമമുള്ള രഥികൾ, ഗജാരോഹികൾ, അശ്വാരോഹികൾ, പദാതികൾ—യുദ്ധത്തിൽ ശരീരവും പ്രാണനും മനുഷ്യർക്കു ചേർന്ന പാപവും വരെ നശിപ്പിക്കുവാൻ ഉദ്ദേശിക്കുന്നവരെന്നപോലെ—ഘോര പ്രഹാരങ്ങൾ മഹാവേഗത്തിൽ നടത്തിത്തുടങ്ങി. പൂർണ്ണചന്ദ്രൻ, സൂര്യൻ, പദ്മം എന്നിവപോലെ അവരുടെ കാന്തി; മനുഷ്യരിൽ ശ്രേഷ്ഠ സിംഹങ്ങളെപ്പോലെ അവർ പാഞ്ഞെത്തി ഭൂമിയെ മഥിച്ചു. മഹാരാജാ, ആ സമരത്തിൽ കർണ്ണനും പാണ്ഡവസേനയെ നാരാചവർഷംകൊണ്ട് തകർത്തു; കമാരന്മാർ മിനുക്കിയ ആ അമ്പുകൾ സൂര്യകിരണങ്ങളെപ്പോലെ തിളങ്ങി, രണഭൂമിയെ നിരന്തര സംഹാരത്തിന്റെ ദൃശ്യമായി മാറ്റി.
संजय उवाच
The verse underscores the grim moral atmosphere of war: martial brilliance and technical excellence (polished, radiant weapons; heroic comparisons) coexist with destruction of life and the burden of pāpa. It implicitly warns that even celebrated prowess operates within a field of ethical consequence.
Sañjaya describes the battle intensifying: multiple arms of the army strike fiercely, and Karṇa in particular begins cutting down the Pāṇḍava forces with brilliantly polished nārāca arrows, likened to sunbeams.