Reṇukā-vilāpa and the Aftermath of Jamadagni’s Slaying (अर्जुनोपाख्यान-प्रसङ्गः)
तावत्तदन्तिकं रामः समभ्येत्याश्रुलोचनः / रुदतीमलमंबेति सांत्वयामास मातरम्
tāvattadantikaṃ rāmaḥ samabhyetyāśrulocanaḥ / rudatīmalamaṃbeti sāṃtvayāmāsa mātaram
അപ്പോൾ കണ്ണീരണിഞ്ഞ രാമൻ അവളുടെ അടുത്തേക്ക് ചെന്ന്, കരയുന്ന അമ്മയെ 'അമ്മേ, മതി' (കരയരുത്) എന്നു പറഞ്ഞ് ആശ്വസിപ്പിച്ചു.