Adhyāya 118: Saciva-parīkṣā
Testing and Appointment of Ministers/Servants
(चिन्तयामास च तदा शरभ: श्वानपूर्वकः । अस्य प्रभावात् सम्प्राप्तो वाड्मात्रेण तु केवलम् ।।
bhīṣma uvāca | cintayāmāsa ca tadā śarabhaḥ śvānapūrvakaḥ | asya prabhāvāt samprāpto vāṅmātreṇa tu kevalam || śarabhatvaṃ suduṣprāpaṃ sarvabhūtabhayaṅkaram || anye 'py atra bhayatrastāḥ santi hastibhayārditāḥ | munim āśritya jīvanto mṛgāḥ pakṣigaṇās tathā | teṣām api kadācic ca śarabhatvaṃ prayacchati || sarvasattvottamaṃ loke balaṃ yatra pratiṣṭhitam | pakṣiṇām apy ayaṃ dadyāt kadācit gāruḍaṃ balam || yāvad anyasya samprītaḥ kāruṇyaṃ ca samāśritaḥ | na dadāti balaṃ tuṣṭaḥ sattvasyānyasya kasyacit || tāvad enam ahaṃ vipraṃ vadhiṣyāmi ca śīghrataḥ | sthātuṃ mayā śakyam iha munighātān na saṃśayaḥ || tatas tena tapaḥśaktyā vidito jñānacakṣuṣā |
ພີສະມະກ່າວວ່າ: ແລ້ວຊະຣະພະ—ຜູ້ເຄີຍເປັນໝາ—ໄດ້ຄິດວ່າ: “ໂດຍອານຸພາບຂອງມຸນີຜູ້ນີ້ ແຕ່ພຽງຄຳເວົ້າຂອງທ່ານເທົ່ານັ້ນ ຂ້າພະເຈົ້າກໍໄດ້ຮັບສະພາບຊະຣະພະອັນຫາຍາກຢ່າງຍິ່ງ ນ່າຢ້ານກົວຕໍ່ສັດທັງປວງ. ທີ່ນີ້ຍັງມີກວາງ ແລະ ຝູງນົກອື່ນໆຫຼາຍ ທີ່ອາໄສຢູ່ໃນການຄຸ້ມຄອງຂອງມຸນີ ແລະຖືກທຸກທ້ອນໂດຍຄວາມຢ້ານກົວຊ້າງ ແລະອັນຕະລາຍອື່ນໆ. ອາດເປັນໄປໄດ້ວ່າ ວັນໃດວັນໜຶ່ງ ທ່ານຈະປະທານໃຫ້ເຂົາເຈົ້າດ້ວຍຮ່າງຊະຣະພະ ບ່ອນທີ່ພະລັງອັນຍິ່ງກວ່າສັດທັງປວງໄດ້ຕັ້ງຢູ່. ແມ່ນກະທັ້ງນົກ ທ່ານກໍອາດຈະໃຫ້ພະລັງດຸດດັ່ງຄຣຸດ (Garuḍa) ໄດ້. ດັ່ງນັ້ນ ກ່ອນທີ່ທ່ານ—ຖືກຄວາມເມດຕາກະຕຸ້ນ ແລະພໍໃຈຕໍ່ສັດອື່ນ—ຈະປະທານພະລັງເຊັ່ນນັ້ນໃຫ້ໃຜອື່ນ ຂ້າພະເຈົ້າຈະຂ້າພຣາຫມະ-ມຸນີນີ້ໃຫ້ໄວ. ເມື່ອມຸນີຖືກຂ້າແລ້ວ ຂ້າພະເຈົ້າຈະຢູ່ທີ່ນີ້ໄດ້ໂດຍບໍ່ມີຄວາມຢ້ານ—ບໍ່ມີຂໍ້ສົງໄສ.” ແລ້ວດ້ວຍພະລັງຕະປະ ແລະດ້ວຍຈັກຂຸແຫ່ງປັນຍາ ມຸນີກໍຮູ້ເຖິງເຈດຕະນາຂອງມັນ.
भीष्म उवाच
Power gained through another’s grace can breed arrogance and fear-driven cruelty; plotting harm against a benefactor—especially a sage—is portrayed as grave adharma, and spiritual insight (tapas, jñānacakṣuṣ) is shown as a safeguard that exposes hidden malice.
A creature who has been transformed into the formidable Śarabha by a sage’s mere words becomes anxious that the sage might grant similar power to other protected animals; to preserve his dominance, he resolves to kill the sage, but the sage perceives the intention through ascetic knowledge.