तां च चिक्षेप संक्रुद्ध: फाल्गुनस्य रथं प्रति । तामापतन्तीं सम्प्रेक्ष्य ज्वलन्तीमशनीमिव
sañjaya uvāca |
tāṃ ca cikṣepa saṅkruddhaḥ phālgunasya rathaṃ prati |
tām āpatantīṃ samprekṣya jvalantīm aśanīm iva |
atāḍayan raṇe bhīṣmaṃ sahitāḥ sarvasṛñjayāḥ |
saṅkruddho bharataśreṣṭha bhīṣmabāhupraveritām |
(arthataḥ) arjunaḥ pāṇḍavān ānandayan pañca bhallān gṛhītvā kupitaḥ pañcadhā śaktiṃ ciccheda |
ສັນຊະຍະກ່າວວ່າ: ພີສະມະຜູ້ໂກດເກຣີຍວ ໄດ້ຂວ້າງອາວຸດນັ້ນໄປຫາລົດຮົບຂອງຟາລກຸນ (ອາຈຸນ). ເຫັນມັນພຸ່ງມາດັ່ງສາຍຟ້າໄຟລຸກ ຊາວສຣິນຈະຍະກໍຮ່ວມກັນກົດດັນພີສະມະໃນສະໜາມຮົບ. ແລ້ວອາຈຸນ—ຜູ້ນຳຄວາມຊື່ນບານໃຫ້ແກ່ປານດະວະ—ໄດ້ຈັບລູກສອນຄົມຫ້າດອກ ທີ່ເອີ້ນວ່າ “ບັລລະ” ແລະດ້ວຍຄວາມໂກດ ຕັດສັກຕິທີ່ຖືກຂວ້າງອອກຈາກແຂນຂອງພີສະມະໃຫ້ແຕກເປັນຫ້າສ່ວນ. ຕອນນີ້ເນັ້ນຝີມືທີ່ມີວິໄນ ແລະການປົກປ້ອງອັນວ່ອງໄວທ່າມກາງຄວາມຄຸກຄາມຂອງສົງຄາມ: ແມ່ນແຕ່ໃນການຮົບທີ່ຊອບທຳ ຄວາມຍັບຍັ້ງແລະຄວາມແມ່ນຍຳແມ່ນວິທີທີ່ຢັບຢັ້ງອັນຕະລາຍ.
संजय उवाच
Even in the heat of righteous warfare, protection and restraint are expressed through disciplined skill: Arjuna neutralizes a deadly threat precisely, preventing wider harm rather than escalating indiscriminately.
Bhīṣma, enraged, hurls a śakti toward Arjuna’s chariot. As it approaches like a blazing thunderbolt, the Sṛñjayas collectively assail Bhīṣma, while Arjuna counters by taking five bhalla arrows and slicing the incoming weapon into five pieces.