मद्वाक्यान्मुज्च मे भार्या कस्मात् तां हृतवानसि । लोकपालो<सि लोकानां न लोकस्य विलोपक:
madvākyān muñca me bhāryāṃ kasmāt tāṃ hṛtavān asi | lokapālo 'si lokānāṃ na lokasya vilopakaḥ | muñca bhāryām utathyasya kasmāt tvaṃ hṛtavān asi ||
ອາຣະຈຸນກ່າວວ່າ: «ຕາມຄໍາຂ້າ ຈົ່ງປ່ອຍເມຍຂ້າ. ເຈົ້າເອົານາງໄປເພາະຫຍັງ? ເຈົ້າໄດ້ຖືກແຕ່ງຕັ້ງເປັນຜູ້ພິທັກໂລກ (lokapāla) ບໍ່ແມ່ນຜູ້ທໍາລາຍລະບຽບໂລກ. ຈົ່ງປ່ອຍເມຍຂອງອຸຕັດຖະຍະ—ເຈົ້າລັກພານາງໄປເພາະຫຍັງ?» ໃນຄໍາອ້ອນວອນນີ້ ຜູ້ເວົ້າໄດ້ທ້າທາຍວະຣຸນະ ໂດຍຍົກຂຶ້ນຫນ້າທີ່ທາງທໍາຂອງ lokapāla: ອໍານາດຕ້ອງປົກປ້ອງລະບຽບສັງຄົມແລະສິນທໍາ ບໍ່ໃຫ້ລະເມີດມັນດ້ວຍການຍຶດເອົາຄູ່ຄອງອັນຊອບທໍາຂອງຜູ້ອື່ນດ້ວຍກໍາລັງ.
अजुन उवाच
Authority—especially divine or royal authority—must function as lokapāla (protector) and uphold dharma; taking another’s lawful spouse by force is condemned as a violation of social and moral order.
The speaker confronts Varuṇa for abducting a woman identified as a lawful wife and demands her release, arguing that Varuṇa’s role as a world-guardian obliges him to protect, not violate, the world’s order.