Nārāyaṇa-tejas: Kṛṣṇa’s Vrata, the Fire-Manifestation, and the Sages’ Inquiry (अनुशासन पर्व, अध्याय १२६)
(दानेन तपसा चैव विष्णोरभ्यर्चनेन च । ब्राह्मण: स महाभाग तरेत् संसारसागरात् ।।
bhīṣma uvāca |
dānena tapasā caiva viṣṇor abhyarcaneṇa ca |
brāhmaṇaḥ sa mahābhāga taretsaṃsārasāgarāt ||
svakarmaśuddhasattvānāṃ tapobhir nirmalātmanām |
vidyayā gatamohānāṃ tāraṇāya hariḥ smṛtaḥ ||
tadarcana-paro nityaṃ tadbhaktas taṃ namaskuru |
tadbhaktā na vinaśyanti harīṣṭākṣara-parāyaṇāḥ ||
praṇavopāsanaparāḥ paramārthaparās tv iha |
etaiḥ pāvaya cātmānaṃ sarvapāpam apohya ca ||
svasti prāpruhi maitreya gṛhān sādhū vrajāmy aham |
etan manasi kartavyaṃ śreya evaṃ bhaviṣyati ||
ພີສະມະກ່າວວ່າ: «ໂອ ຜູ້ມີວາສະນາຍິ່ງ! ພຣາຫມັນຂ້າມພົ້ນທະເລແຫ່ງສັງສານໄດ້ ໂດຍທານ ໂດຍຕະປະສະຍາ ແລະໂດຍການບູຊາພຣະວິສນຸ. ຜູ້ໃດທີ່ຊຳລະຈິດໃຈໃຫ້ບໍລິສຸດດ້ວຍການປະຕິບັດໜ້າທີ່ຕາມທຳນຽມຂອງຕົນ, ທຳໃຫ້ຈິດໃສສະອາດດ້ວຍຕະປະສະຍາ, ແລະຂັບໄລ່ຄວາມຫຼົງດ້ວຍວິຊາ—ເພື່ອການຂ້າມພົ້ນຂອງພວກເຂົາ ພຣະຫຣິ (Hari) ຖືກລະລຶກ; ແທ້ຈິງ ເພີຍລະລຶກພຣະອົງກໍຖືກນຳຂ້າມພົ້ນແນ່ນອນ. ດັ່ງນັ້ນ ຈົ່ງມຸ່ງໝັ້ນໃນການບູຊາພຣະອົງຢູ່ເສມອ, ເປັນຜູ້ພັກດີຂອງພຣະອົງ, ແລະນົບນ້ອມພຣະອົງບໍ່ຂາດ. ຜູ້ພັກດີທີ່ມຸ່ງໝັ້ນໃນມົນຕຣາແປດພະຍາງຂອງພຣະຫຣິ ບໍ່ພິນາດ. ໃນໂລກນີ້ ຜູ້ທີ່ອຸທິດຕົນໃນການບູຊາ ‘ປຣະນະວະ’ (Om) ແລະມຸ່ງໝັ້ນຕໍ່ປະໂຫຍດສູງສຸດ—ໂດຍອາໄສວິທີແລະວິໄນເຫຼົ່ານີ້—ຈົ່ງຊຳລະຕົນເອງ ຂັບໄລ່ບາບທັງປວງ. ໄມເຕຣຍະ, ຂໍໃຫ້ເຈົ້າພົບຄວາມສະຫວັດດີ; ບັດນີ້ຂ້ອຍຈະໄປອາສຣົມຂອງຂ້ອຍດ້ວຍຄວາມລະມັດລະວັງ. ຈົ່ງຈື່ຈຳໄວ້ໃນໃຈ; ດ້ວຍນີ້ ຄວາມດີຈະເກີດແກ່ເຈົ້າ»។
भीष्म उवाच
Bhishma teaches that liberation is attained through a triad of disciplines—charity, austerity, and devoted worship of Vishnu—supported by purity gained from one’s rightful duties and clarified by knowledge; remembrance and mantra-centered devotion to Hari are presented as unfailing means of deliverance.
Bhishma addresses Maitreya with concluding counsel: he urges steady Vishnu-devotion (including the eight-syllabled mantra and contemplation of Oṃ), advises self-purification by removing sin, and then takes leave, saying he will return to his hermitage and that Maitreya should keep the instruction in mind for his welfare.