भण्डपुत्रशोकः (Bhaṇḍa’s Lament for His Sons) — Lalitopākhyāna Episode
हा हतो ऽस्मि विपन्नो ऽस्मि मन्दभाग्यो ऽस्मि पुत्रकाः / इति शोकात्स पर्यस्यन्प्रलपन्मुक्तमूर्धजः / मूर्च्छया लुप्तहृदयो निष्पपात नुपासनात्
hā hato 'smi vipanno 'smi mandabhāgyo 'smi putrakāḥ / iti śokātsa paryasyanpralapanmuktamūrdhajaḥ / mūrcchayā luptahṛdayo niṣpapāta nupāsanāt
‘ಹಾ! ನಾನು ಹತನಾದೆ, ನಾನು ವಿಪತ್ತಿಗೆ ಒಳಗಾದೆ, ನಾನು ಮಂದಭಾಗ್ಯನು, ಮಕ್ಕಳೇ!’ ಎಂದು ಶೋಕದಿಂದ ಅಲೆಯುತ್ತಾ, ಅಳಲುತ್ತಾ, ಬಿಚ್ಚಿದ ಕೂದಲಿನೊಂದಿಗೆ ಅವನು ಮೂರ್ಚ್ಛೆಯಿಂದ ಹೃದಯಶೂನ್ಯನಾಗಿ ಆಸನದಿಂದ ಕೆಳಗೆ ಬಿದ್ದನು.