पुष्पकविमान-प्रस्थानम्
The Pushpaka Vimāna Offered and the Return Prepared
एवमुक्तस्तुरामेणराक्षसेन्द्रोविभीषणः ।विमानसूर्यसङ्काशमाजुहावत्वरान्वितः ।।।।ततःकाञ्चनचित्राङ्गंवैदूर्यमणिवेदिकम् ।कूटागारैःपरिक्षिप्तंसर्वतोरजतप्रभम् ।।।।पाण्डुराभिःपताकाभिर्ध्वजैश्चसमलङ्कृतम् ।शोभितंकाञ्चनैर्हर्म्यैर्हेमपद्मविभूषितैः ।।।।प्रकीर्णंकिङ्किणीजालैर्मुक्तामणिगवाक्षकम् ।घण्टाजालैःपरिक्षिप्तंसर्वतोमधुरस्वनम् ।।।।यन्मेरुशिखराकारंनिर्मितंविश्वकर्मणा ।बृहभिर्भूषितंहर्म्यैर्मुक्तारजतशोभितैः ।।।।तलैस्स्फटिकचित्राङ्गैदूर्यैश्चवरासनैः ।महार्हास्तरणोपेतैरुपपन्नंमहाधनैः ।।।।
evam uktas tu rāmeṇa rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ |
vimāna-sūrya-saṅkāśam ājuhāva tvarānvitaḥ ||
tataḥ kāñcana-citrāṅgaṃ vaiḍūrya-maṇi-vedikam |
kūṭāgāraiḥ parikṣiptaṃ sarvato rajata-prabham ||
pāṇḍurābhiḥ patākābhir dhvajaiś ca samalaṅkṛtam |
śobhitaṃ kāñcanair harmyaiḥ hema-padma-vibhūṣitaiḥ ||
prakīrṇaṃ kiṅkiṇī-jālair muktā-maṇi-gavākṣakam |
ghaṇṭā-jālaiḥ parikṣiptaṃ sarvato madhura-svanam ||
yan meru-śikhara-ākāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā |
bṛhadbhir bhūṣitaṃ harmyaiḥ muktā-rajata-śobhitaiḥ ||
talaiḥ sphaṭika-citrāṅgair vaiḍūryaiś ca varāsanaiḥ |
mahārha-āstaraṇopetair upapannaṃ mahādhanaiḥ ||
ラーマにこう告げられると、羅刹の王ヴィビーシャナは、太陽のごとく輝くヴィマーナを急ぎ呼び寄せた。やがてその天翔る御車が現れた。黄金の飾り板に彩られ、ヴァイドゥーリヤ宝を嵌めた壇を備え、楼閣のような櫓に囲まれて四方は銀の光を放つ。淡い幡と旗で飾られ、黄金の邸宅は金の蓮華の飾りによりいよいよ荘厳であった。小鈴の網が散りばめられ、窓は真珠で飾られ、周囲には鈴の列がめぐらされて、どこからも甘美な音が響いた。須弥山の頂の姿に似せ、ヴィシュヴァカルマンが造り上げたそれは、真珠と銀に飾られた大いなる殿舎により輝き、床は水晶の文様で彩られ、ヴァイドゥーリヤを嵌めた妙なる座と、貴重な敷物、豊かな宝を備えていた。
Noble Vibheeshana! Please permit me to go. I am honoured by you, my friend. Do not be angry or feel sorry. Let me do my duty."
Right use of power and wealth: splendor is presented as ordered service to dharmic aims (Rāma’s return to rightful duties), not as indulgence.
After Rāma asks for transport, Vibhīṣaṇa hastily summons the radiant Puṣpaka vimāna; the text describes its magnificence and craftsmanship.
Vibhīṣaṇa’s prompt obedience and service-minded kingship; the narrative also highlights sacred craftsmanship (Viśvakarman) supporting righteous action.