Anūcāna (True Learning), the Vedāṅgas, and Śikṣā: Svara, Sāmavedic Chant, and Gandharva Theory
रक्तं पूर्णमलंकृतं प्रसन्नं व्यक्तं विक्रुष्टं श्लक्ष्णं समं सुकुमारं मधुरमिति गुणास्तत्र रक्तं नाम वेणुवीणास्वराणामेकीभावं रक्तमित्युच्यते पूर्णं नाम स्वरश्रुतिपूरणाच्छंदः पादाक्षरं संयोगात्पूर्णमित्युच्यते अलंकृतं नामोरसि शिरसि कंठयुक्तमित्यलंकृतं प्रसन्नं नामापगतागद्गदनिर्विशंकं प्रसन्नमित्युच्यते व्यक्तं नाम पदपदार्थप्रकृतिविकारागमनोपकृत्तद्धितसमासधातुनिपातोपसर्गस्वरलिंगं वृत्तिवार्त्तिकविभक्त्यर्थवचनानां सम्यगुपपादनं व्यक्तमित्युच्यते विक्रुष्टं नामोञ्चैरुञ्चारितं व्यक्तपदाक्षरं विक्रुष्टमित्युच्यते श्लेक्ष्णं नाम द्रुतमविलंबितमुच्चनीचप्लुतसमाहारहेलतालोपनयादिभिरुपपादनाभिः श्लक्ष्णमित्युच्यते समं नामावापनिर्वापप्रदेशे प्रत्यंतरस्थानानां समासः सममित्युच्यते सुकुमारं नाम मृदुपदवर्णस्वरकुहगरणयुक्तं सुकुमारमित्युच्यते मधुरं नाम स्वभावोपनीतललितपदाक्षरगुणसमृद्धं मधुरमित्युच्यते एवमेतैर्दशभिर्गुणैर्युक्तं गानं भवति ॥ १ ॥
raktaṃ pūrṇamalaṃkṛtaṃ prasannaṃ vyaktaṃ vikruṣṭaṃ ślakṣṇaṃ samaṃ sukumāraṃ madhuramiti guṇāstatra raktaṃ nāma veṇuvīṇāsvarāṇāmekībhāvaṃ raktamityucyate pūrṇaṃ nāma svaraśrutipūraṇācchaṃdaḥ pādākṣaraṃ saṃyogātpūrṇamityucyate alaṃkṛtaṃ nāmorasi śirasi kaṃṭhayuktamityalaṃkṛtaṃ prasannaṃ nāmāpagatāgadgadanirviśaṃkaṃ prasannamityucyate vyaktaṃ nāma padapadārthaprakṛtivikārāgamanopakṛttaddhitasamāsadhātunipātopasargasvaraliṃgaṃ vṛttivārttikavibhaktyarthavacanānāṃ samyagupapādanaṃ vyaktamityucyate vikruṣṭaṃ nāmoñcairuñcāritaṃ vyaktapadākṣaraṃ vikruṣṭamityucyate ślekṣṇaṃ nāma drutamavilaṃbitamuccanīcaplutasamāhārahelatālopanayādibhirupapādanābhiḥ ślakṣṇamityucyate samaṃ nāmāvāpanirvāpapradeśe pratyaṃtarasthānānāṃ samāsaḥ samamityucyate sukumāraṃ nāma mṛdupadavarṇasvarakuhagaraṇayuktaṃ sukumāramityucyate madhuraṃ nāma svabhāvopanītalalitapadākṣaraguṇasamṛddhaṃ madhuramityucyate evametairdaśabhirguṇairyuktaṃ gānaṃ bhavati || 1 ||
正しい歌唱・誦唱の徳相は十種――「ラクター(raktā)、プールナー(pūrṇā)、アランクリター(alaṅkṛtā)、プラサンナー(prasannā)、ヴィヤクター(vyaktā)、ヴィクルシュター(vikruṣṭā)、シュラクシュナー(ślakṣṇā)、サマー(samā)、スークマーラー(sukumārā)、マドゥラー(madhurā)」である。このうち「ラクター」とは、笛(veṇu)とヴィーナー(vīṇā)の音が一つに溶け合うこと。「プールナー」とは、音とその微分音(śruti)を十分に満たし、韻律(chandas)の脚と音節を正しく完結させるゆえにそう呼ばれる。「アランクリター」とは、胸・頭・喉に支えられ、声の置き所が正しく荘厳に飾られたもの。「プラサンナー」とは、どもりや疑いを離れ、澄みわたり静謐なもの。「ヴィヤクター」とは、語と義が正しく立てられ、語根(dhātu)とその変化、増音(āgama)、派生接尾辞(taddhita)、複合(samāsa)、不変化詞(nipāta)、前綴(upasarga)、アクセントと性、さらに vṛtti・vārttika、格語尾(vibhakti)等が表す意味の適用が整っているもの。「ヴィクルシュター」とは、高声で、音節を明瞭に発するもの。「シュラクシュナー」とは、速やかでためらいなく、高低・引き伸ばしの音を巧みに扱い、滑らかな移りと拍子(tāla)などの助法を備えるもの。「サマー」とは、声を起こし収める所で中間の位置が均等に結ばれるもの。「スークマーラー」とは、語・音節・音が柔らかく、kuha・garaṇa などの共鳴点を適切に用いるもの。「マドゥラー」とは、自然に優美で、快い音節と徳相に富むもの。かくして、この十徳を具えたとき歌唱は円満となる。
Sanatkumara (teaching Narada in a Vedāṅga-Śikṣā/phonetics context)
Vrata: none
Primary Rasa: shanta
Secondary Rasa: adbhuta
It teaches that sacred sound becomes efficacious when delivered with disciplined phonetics, clarity, and steadiness—linking inner composure (prasanna) with outward correctness (vyakta) so that recitation supports dharma and spiritual refinement.
By defining “madhura” (sweet, naturally graceful) and “prasanna” (clear, doubt-free) delivery, it implies that devotional singing and chanting should be both heartfelt and technically sound, so praise of the Divine is offered without distortion of meaning or mantra-sound.
Śikṣā (phonetics/intonation) and its interface with Vyākaraṇa (grammar): correct accent, articulation, meter-syllable completion, and grammatical formation (dhātu, taddhita, samāsa, vibhakti) are presented as essential for “vyakta” (distinct, well-established) recitation.