वासवी-शक्तेः प्रयोगः, घटोत्कच-वधोत्तर-शोकः, व्यासोपदेशश्च
The Vāsavī Spear’s Use, Post-Ghaṭotkaca Grief, and Vyāsa’s Counsel
दहन्तमहितान् सैन्ये नैनं कश्चिदवारयत् । नरेश्वर! प्रजजलित अग्निके समान कान्तिमान् तथा निरन्तर बाणरूपी किरणोंसे युक्त सूर्यके समान अत्यन्त प्रकाशित होनेवाले द्रोणाचार्यको धनुषको मण्डलाकार करके तपते हुए प्रभाकरके समान शत्रुओंको दग्ध करते देख पाण्डव-सेनामें कोई वीर उन्हें रोक न सका || ४२-४३ $ || यो यो हि प्रमुखे तस्य तस्थौ द्रोणस्य पूरुष:
sañjaya uvāca | dahantam ahitān sainye nainaṁ kaścid avārayat | nareśvara! prajvalita-agnike samāna-kāntimān tathā nirantara-bāṇa-rūpī-kiraṇaiḥ yukta-sūrya-samānaḥ atyanta-prakāśamānaṁ droṇācāryaṁ dhanuṣo maṇḍalīkṛtya tapatāṁ prabhākara-samānaṁ śatrūn dagdhvā iva paśyan pāṇḍava-sainye kaścid vīras taṁ roddhuṁ na śaśāka || yo yo hi pramukhe tasya tasthau droṇasya pūruṣaḥ
Sañjaya said: O king, as Droṇa blazed through the army, burning down his foes, no one could check him. Radiant like a flaming fire and shining like the sun whose rays were unbroken streams of arrows, Droṇācārya—wheeling his bow in a circle like a scorching luminary—seemed to scorch the enemies; and seeing him thus, no warrior in the Pāṇḍava host was able to restrain him. Indeed, whoever stood in his very front—any man facing Droṇa—was overpowered.
सयजय उवाच