Previous Verse
Next Verse

Shloka 48

Vyāsotpatti-kathana

Account of the Birth/Origin of Vyāsa

महालयन्तथोंकारक्षेत्रं वै पुरुषोत्तमम् । गोकर्णं भृगुकच्छं च भृगुतुंगं च पुष्करम्

mahālayantathoṃkārakṣetraṃ vai puruṣottamam | gokarṇaṃ bhṛgukacchaṃ ca bhṛgutuṃgaṃ ca puṣkaram

Mahālaya, juga Oṃkāra-kṣetra yang suci dan Puruṣottama; beserta Gokarṇa, Bhṛgukaccha, Bhṛgutuṅga, dan Puṣkara—semuanya layak dikenang dan diziarahi.

महालयम्Mahālaya
महालयम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootmahālaya (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन (तीर्थ-नाम)
तथाlikewise
तथा:
Sambandha (सम्बन्ध)
TypeIndeclinable
Roottathā (अव्यय)
Formअव्यय (adverb), ‘एवम्/तद्वत्’ अर्थे
ओंकारक्षेत्रम्Oṃkāra-kṣetra (Omkareshwar region)
ओंकारक्षेत्रम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootoṃkāra (प्रातिपदिक) + kṣetra (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; समासः—तत्पुरुषः (ओंकारस्य क्षेत्रम्)
वैindeed
वै:
Sambandha (सम्बन्ध)
TypeIndeclinable
Rootvai (अव्यय)
Formनिपात (particle), अवधारण/खलु-अर्थे
पुरुषोत्तमम्Puruṣottama (Puri/Jagannath)
पुरुषोत्तमम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootpuruṣottama (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन (तीर्थ-नाम)
गोकर्णम्Gokarṇa
गोकर्णम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootgokarṇa (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन (तीर्थ-नाम)
भृगुकच्छम्Bhṛgu-kaccha (Bharuch)
भृगुकच्छम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootbhṛgu (प्रातिपदिक) + kaccha (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; समासः—तत्पुरुषः (भृगोः कच्छः)
and
:
Sambandha (सम्बन्ध/समुच्चय)
TypeIndeclinable
Rootca (अव्यय)
Formसमुच्चय-अव्यय (conjunction)
भृगुतुङ्गम्Bhṛgu-tuṅga
भृगुतुङ्गम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootbhṛgu (प्रातिपदिक) + tuṅga (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन; समासः—तत्पुरुषः (भृगोः तुङ्गम्/उच्चस्थानम्)
and
:
Sambandha (सम्बन्ध/समुच्चय)
TypeIndeclinable
Rootca (अव्यय)
Formसमुच्चय-अव्यय (conjunction)
पुष्करम्Puṣkara
पुष्करम्:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootpuṣkara (प्रातिपदिक)
Formनपुंसकलिङ्ग, द्वितीया-विभक्ति, एकवचन (तीर्थ-नाम)

Suta Goswami

Tattva Level: pashu

Shiva Form: Īśāna

S
Shiva

FAQs

This verse functions as a sacred catalogue of tīrthas and kṣetras, teaching that contact with Shiva-associated places—especially those linked with Oṃ—purifies the bound soul (paśu) and supports liberation through devotion and right orientation to Pati (Shiva).

Many named sites are traditionally connected with Shiva’s manifest presence (saguṇa) in kṣetras and liṅga worship; the verse encourages approaching Shiva through concrete sacred geography, where liṅga-darśana, pūjā, and remembrance intensify bhakti.

Pilgrimage with japa of Oṃ and the Pañcākṣarī (“Om Namaḥ Śivāya”), combined with simple tīrtha disciplines—snāna (sacred bathing), liṅga-arcana, and inner contemplation of Shiva as the indwelling Lord.