पुष्पकविमान-प्रस्थानम्
The Pushpaka Vimāna Offered and the Return Prepared
एवमुक्तस्तुरामेणराक्षसेन्द्रोविभीषणः ।विमानसूर्यसङ्काशमाजुहावत्वरान्वितः ।।।।ततःकाञ्चनचित्राङ्गंवैदूर्यमणिवेदिकम् ।कूटागारैःपरिक्षिप्तंसर्वतोरजतप्रभम् ।।।।पाण्डुराभिःपताकाभिर्ध्वजैश्चसमलङ्कृतम् ।शोभितंकाञ्चनैर्हर्म्यैर्हेमपद्मविभूषितैः ।।।।प्रकीर्णंकिङ्किणीजालैर्मुक्तामणिगवाक्षकम् ।घण्टाजालैःपरिक्षिप्तंसर्वतोमधुरस्वनम् ।।।।यन्मेरुशिखराकारंनिर्मितंविश्वकर्मणा ।बृहभिर्भूषितंहर्म्यैर्मुक्तारजतशोभितैः ।।।।तलैस्स्फटिकचित्राङ्गैदूर्यैश्चवरासनैः ।महार्हास्तरणोपेतैरुपपन्नंमहाधनैः ।।।।
evam uktas tu rāmeṇa rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ |
vimāna-sūrya-saṅkāśam ājuhāva tvarānvitaḥ ||
tataḥ kāñcana-citrāṅgaṃ vaiḍūrya-maṇi-vedikam |
kūṭāgāraiḥ parikṣiptaṃ sarvato rajata-prabham ||
pāṇḍurābhiḥ patākābhir dhvajaiś ca samalaṅkṛtam |
śobhitaṃ kāñcanair harmyaiḥ hema-padma-vibhūṣitaiḥ ||
prakīrṇaṃ kiṅkiṇī-jālair muktā-maṇi-gavākṣakam |
ghaṇṭā-jālaiḥ parikṣiptaṃ sarvato madhura-svanam ||
yan meru-śikhara-ākāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā |
bṛhadbhir bhūṣitaṃ harmyaiḥ muktā-rajata-śobhitaiḥ ||
talaiḥ sphaṭika-citrāṅgair vaiḍūryaiś ca varāsanaiḥ |
mahārha-āstaraṇopetair upapannaṃ mahādhanaiḥ ||
राम के ऐसा कहने पर राक्षसों के नरेश विभीषण ने शीघ्रता से सूर्य के समान दीप्तिमान विमान को बुलवाया। तब वह विमान प्रकट हुआ—स्वर्ण-चित्रित अंगों से सुशोभित, वैदूर्य-मणि जड़ी वेदिकाओं वाला, कूटागारों से घिरा और चारों ओर से रजत-प्रभा से दमकता हुआ। वह श्वेत पताकाओं और ध्वजों से अलंकृत था, स्वर्ण-प्रासादों से शोभित था जिन पर स्वर्ण-कमलों की सजावट थी। उसमें किङ्किणियों के जाल बिखरे थे, मोतियों से जड़े गवाक्ष थे, और घण्टाओं की पंक्तियों से घिरा वह सर्वत्र मधुर नाद करता था। मेरु-शिखर के समान आकार वाला, विश्वकर्मा द्वारा निर्मित, वह विशाल प्रासादों से विभूषित था जो मोतियों और रजत से चमकते थे। उसके तल स्फटिक-चित्रित थे, वैदूर्य जड़े उत्तम आसन थे, बहुमूल्य आच्छादनों से युक्त और अपार धन-वैभव से सम्पन्न था॥
Noble Vibheeshana! Please permit me to go. I am honoured by you, my friend. Do not be angry or feel sorry. Let me do my duty."
Right use of power and wealth: splendor is presented as ordered service to dharmic aims (Rāma’s return to rightful duties), not as indulgence.
After Rāma asks for transport, Vibhīṣaṇa hastily summons the radiant Puṣpaka vimāna; the text describes its magnificence and craftsmanship.
Vibhīṣaṇa’s prompt obedience and service-minded kingship; the narrative also highlights sacred craftsmanship (Viśvakarman) supporting righteous action.