अन्धश्चलितशास्त्रो वा राजेति अशास्त्रचक्षुरन्धो यत्किंचनकारी दृढाभिनिवेशी परप्रणेयो वा राज्यमन्यायेनोपहन्ति चलितशास्त्रस्तु यत्र शास्त्राच्चलितमतिर्भवति शक्यानुनयो भवति इत्याचार्याः ॥ कZ_०८.२.०९ ॥
andhaś calitaśāstro vā rājeti aśāstracakṣur andho yatkiṃcanakārī dṛḍhābhiniveśī parapraṇeyo vā rājyam anyāyenopahanti calitaśāstras tu yatra śāstrāc calitamatiḥ bhavati śakyānunayo bhavati ity ācāryāḥ
आचार्यों के अनुसार—‘अंधा राजा या शास्त्र से विचलित राजा’। जो राजा शास्त्र-दृष्टि से अंधा है—मनमाना करने वाला, हठी, या दूसरों के बहकावे में चलने वाला—वह अन्याय से राज्य को हानि पहुँचाता है। पर जो केवल शास्त्र से डगमगाया है, जिसकी बुद्धि शास्त्र से हट गई है, उसे समझा-बुझाकर वापस लाया जा सकता है।
The ‘blind to śāstra’ ruler is structurally dangerous—arbitrary, stubborn, or puppet-like—while the ‘waverer’ can still be corrected through counsel and persuasion.
Without institutional/legal norms as ‘eyes,’ executive decisions become unpredictable and unjust, inviting state harm.