लाभविघ्नाः कामः कोपः साध्वसं कारुण्यं ह्रीरनार्यभावो मानः सानुक्रोशता परलोकापेक्षा धार्मिकत्वमत्यागित्वं दैन्यमसूया हस्तगतावमानो दौरात्म्यमविश्वासो भयमप्रतीकारः शीतोष्णवर्षाणामाक्षम्यं मङ्गलतिथिनक्षत्रेष्टित्वमिति ॥ कZ_०९.४.२५ ॥
lābhavighnāḥ kāmaḥ kopaḥ sādhvasaṃ kāruṇyaṃ hrīr anāryabhāvo mānaḥ sānukrośatā paralokāpekṣā dhārmikatvam atyāgitvaṃ dainyam asūyā hastagatāvamāno daurātmyam aviśvāso bhayam apratīkāraḥ śītoṣṇavarṣāṇām ākṣamyaṃ maṅgalatithinakṣatreṣṭitvam iti.
लाभ में बाधाएँ हैं—काम, क्रोध, भय/कातरता, अनुचित करुणा, लज्जा, अनार्य आचरण, अभिमान, अति-कोमलता/दया, परलोक-फल की अपेक्षा, दिखावटी धार्मिकता, त्याग न कर पाने की प्रवृत्ति, दीनता, ईर्ष्या, वस्तु हाथ लग जाने पर भी अपमान, दुष्टता, अविश्वास, बिना प्रतिकार का भय, शीत-उष्ण-वर्षा सह न पाना, तथा शुभ तिथि-नक्षत्रों के प्रति आसक्ति।
Because in administration, outcomes fail as often from the ruler/official’s internal weaknesses (impulse, fear, pride, misplaced pity) as from external constraints; governance requires psychological self-control as a policy tool.
An inability to spend, concede, or part with resources when strategy demands it—blocking investment, alliances, incentives, or timely concessions needed to secure larger gains.