ओंगांगींगूंगैंगौंगः सप्ताक्षरोऽयं महामंत्रः । ओंगणपतिमंत्रस्य गणको नाम ऋषिः विघ्नेश्वरो देवता गं बीजम् ओंशक्तिः पूजार्थे जपार्थे वा तिलकार्थे वा मनस ईप्सितार्थे होमार्थे वा विनियोग इति । साध कस्य पूर्वं तिलककरणम् । ओंगांगणपतये नमः । इति तिलकस्योपरि अक्षतान्दद्यात् अनेन मन्त्रेण । ॐ गांगणपतये नमः । इति तिलकमंत्रः । ओंगां गणपतये नमः । अनेन मंत्रेण गणेशाय पुष्पांजलित्रयं दद्यात् । मूलमंत्रेणात्र चंदनगंधपुष्पधूपदीपनैवेद्यपूगीफल तांबूलादिकं दद्यात् । अत ऊर्ध्वं मूलमन्त्रेण जपं कुर्यात् । अष्टोत्तरशतं सहस्रं लक्षं कोटिं चेति यथाशक्ति जप्त्वा दशांशहोमार्थे गणेशाग्नये आवाहयामीति अग्निमावाह्य । ॐ गां गणपतये स्वाहेति मन्त्रेण गुग्गुलगुटिकाभिर्होमं विदध्याद्विनियोगं चेति गाणेश्वरो ताकल्पः । य एवं सर्व विघ्नेषु साधयेन्मन्त्रमुत्तमम् । सर्वविघ्नानि नश्यंति मनोभीष्टं च सिध्यति
oṃgāṃgīṃgūṃgaiṃgauṃgaḥ saptākṣaro'yaṃ mahāmaṃtraḥ | oṃgaṇapatimaṃtrasya gaṇako nāma ṛṣiḥ vighneśvaro devatā gaṃ bījam oṃśaktiḥ pūjārthe japārthe vā tilakārthe vā manasa īpsitārthe homārthe vā viniyoga iti | sādha kasya pūrvaṃ tilakakaraṇam | oṃgāṃgaṇapataye namaḥ | iti tilakasyopari akṣatāndadyāt anena mantreṇa | oṃ gāṃgaṇapataye namaḥ | iti tilakamaṃtraḥ | oṃgāṃ gaṇapataye namaḥ | anena maṃtreṇa gaṇeśāya puṣpāṃjalitrayaṃ dadyāt | mūlamaṃtreṇātra caṃdanagaṃdhapuṣpadhūpadīpanaivedyapūgīphala tāṃbūlādikaṃ dadyāt | ata ūrdhvaṃ mūlamantreṇa japaṃ kuryāt | aṣṭottaraśataṃ sahasraṃ lakṣaṃ koṭiṃ ceti yathāśakti japtvā daśāṃśahomārthe gaṇeśāgnaye āvāhayāmīti agnimāvāhya | oṃ gāṃ gaṇapataye svāheti mantreṇa guggulaguṭikābhirhomaṃ vidadhyādviniyogaṃ ceti gāṇeśvaro tākalpaḥ | ya evaṃ sarva vighneṣu sādhayenmantramuttamam | sarvavighnāni naśyaṃti manobhīṣṭaṃ ca sidhyati
« Oṃ gāṃ gīṃ gūṃ gaiṃ gauṃ gaḥ »—tel est le grand mantra de sept syllabes. Pour le mantra d’Oṃ–Gaṇapati, Gaṇaka est le ṛṣi (voyant) ; Vighneśvara est la divinité ; « gaṃ » est la bīja (graine) ; et « oṃ » est la śakti (puissance). Son emploi convient au culte, au japa, à l’apposition du tilaka sur le front, à l’obtention des fins désirées par l’esprit, et au homa. D’abord le sādhaka doit tracer le tilaka ; puis, sur ce tilaka, déposer l’akṣata (riz intact) en disant : « Oṃ gāṃ gaṇapataye namaḥ ». Par ce mantra, qu’il offre à Gaṇeśa trois poignées de fleurs ; et, par le mantra racine, qu’il présente santal, parfums, fleurs, encens, lampe, naivedya (offrande de nourriture), noix d’arec, fruits, bétel et autres. Ensuite, qu’il accomplisse le japa avec le mantra racine—108, 1 000, 100 000, voire un koṭi, selon sa force—puis qu’il fasse le homa du dixième, en invoquant le feu de Gaṇeśa. Avec le mantra « Oṃ gāṃ gaṇapataye svāhā », qu’il offre au feu des pastilles de guggulu. Telle est la procédure rituelle de Gaṇeśvara. Celui qui, ainsi, applique ce mantra excellent face à tous les obstacles—toutes entraves s’évanouissent, et le vœu du cœur s’accomplit.
Sūta (Lomaharṣaṇa) narrating (deduced); mantra-kalpa instruction within the narrative
Tirtha: Gaṇeśvara (Vighneśvara) worship (non-site-specific)
Type: kshetra
Listener: Practitioner/audience
Scene: A complete ritual tableau: the seven-syllable mantra written as radiant bīja-syllables; the sādhaka applies tilaka, places akṣata, offers three flower-handfuls, performs upacāras before a Gaṇeśa image, then conducts a small homa with guggulu pellets, flames rising as obstacles symbolically crumble away.
Gaṇapati is invoked as Vighneśvara: disciplined mantra-practice joined with worship and homa removes obstacles and grants success.
No single tīrtha is praised; the passage functions as a practical ritual manual (kalpa) for Gaṇeśa worship.
Tilaka with akṣata, flower offerings, upacāras, japa counts (108 to higher), and a one-tenth homa using guggulu pellets with “oṃ gāṃ gaṇapataye svāhā.”