स॒मिद॑सि । सूर्य॑स्त्वा पु॒रस्ता॑त् पातु॒ कस्या॑श्चिद॒भिश॑स्त्यै । सवि॒तुर्बा॒हू स्थ॒ ऊर्ण॑म्म्रदसं त्वा स्तृणामि स्वास॒स्थं दे॒वेभ्य॒ आ त्वा॒ वस॑वो रु॒द्रा आ॑दि॒त्याः स॑दन्तु ॥
sa̱míd asi | sū́ryas tvā purástāt pātu kásyāś cid abhíśastyai | savitúr bāhū́ stha ū́rṇam mṛdásaṃ tvā stṛṇāmi svāsásthaṃ devébhya ā́ tvā vásavo rudrā́ ādityā́ḥ sadantu ||
Tu es le samid, le bois d’allumage. Que Sūrya te garde depuis l’orient contre l’imprécation de quiconque. Vous êtes les bras de Savitṛ. D’une laine adoucissante je te tapisse, siège bien établi, lieu de repos pour les dieux. Sur toi que s’assoient les Vasus, les Rudras et les Ādityas.
स॒मित् । अ॒सि॒ । सूर्यः । त्वा॒ । पु॒रस्ता॑त् । पा॒तु॒ । कस्या॑चित् । अ॒भिश॑स्त्यै । स॒वि॒तुः । बा॒हू । स्थः॒ । ऊर्ण॑म् । म्र॒द॒सम् । त्वा॒ । स्तृ॒णा॒मि॒ । स्वा॒स॒स्थम् । दे॒वेभ्यः॑ । आ । त्वा॒ । वस॑वः । रु॒द्राः । आ॒दि॒त्याः । स॒द॒न्तु॒ ।