अध्याय २९ — वासुदेव–संजय संवादः
Karma, Varṇa-Dharma, and the Ethics of Governance
(ततोड्व्यग्रस्तन्मना: प्राउ्जलि श्व कुर्या नमो मद्धवचनेन तेभ्य: ।) तदनन्तर शान्तभावसे उन्हींकी ओर मनकी वृत्तियोंको एकाग्र करके हाथ जोड़कर मेरे कहनेसे उन सबको प्रणाम निवेदन करना। अश्रोत्रिया ये च वसन्ति वृद्धा मनस्विन: शीलबलोपपन्ना: । आशंसन्तो<5स्माकमनुस्मरन्तो यथाशक्ति धर्ममात्रां चरन्त:
tato vyagras tan-manāḥ prāñjaliḥ śvaḥ kuryā namo mad-vacanena tebhyaḥ | tad-anantaraṃ śānta-bhāvena unhīṃ-kī ora mana-kī vṛttiyoṃ ko ekāgra karke hātha joṛkar mere kahane se un sab ko praṇāma nivedana karnā | aśrotriyā ye ca vasanti vṛddhā manasvinaḥ śīla-balopapannāḥ | āśaṃsanto ’smākam anusmaranto yathā-śakti dharma-mātrāṃ carantaḥ ||
«Luego, mañana, con la mente recogida y las manos juntas, transmite a todos ellos, en mi nombre, mis respetuosas salutaciones, conforme a mis palabras. Después, con ánimo sereno, acércate a los ancianos que allí moran: aunque no sean versados en la recitación védica formal, son magnánimos, dotados de buena conducta y fortaleza; nos desean bien, nos recuerdan y, según sus fuerzas, viven conforme a la medida del dharma.»
युधिछिर उवाच