मदनकामेश्वरप्रादुर्भावः
Manifestation of Madana-Kāmeśvara
इति श्रीब्रह्माण्डे महापुराणे उत्तरभागे हयग्रीवागस्त्यसंवादे ललितोपाख्याने मदनकामेश्वरप्रादुर्भावो नाम चतुर्दशो ऽध्यायः तच्छ्रुत्वा वचनं देवी मन्दस्मितमुखांबुजा / उवाच स ततो वाक्यं ब्रह्मविष्णुमुखान्सुरान्
iti śrībrahmāṇḍe mahāpurāṇe uttarabhāge hayagrīvāgastyasaṃvāde lalitopākhyāne madanakāmeśvaraprādurbhāvo nāma caturdaśo 'dhyāyaḥ tacchrutvā vacanaṃ devī mandasmitamukhāṃbujā / uvāca sa tato vākyaṃ brahmaviṣṇumukhānsurān
Así, en el Śrī Brahmāṇḍa Mahāpurāṇa, en la sección Uttara, en el diálogo de Hayagrīva y Agastya, dentro del relato de Lalitā, se halla el capítulo decimocuarto llamado “La manifestación de Madana-Kāmeśvara”. Al oír estas palabras, la Diosa, de rostro-loto y suave sonrisa, habló entonces a los dioses encabezados por Brahmā y Viṣṇu.