Amṛta-Manthana and Lalitā’s Mohinī Intervention
Amṛtamanthana-Prasaṅga
शर्वो ऽपि सर्वतश्चक्षुर्मुहुर्व्यापारयन्क्वचित् / अदृष्टपूर्वमाराममभिरामं व्यलोकयत्
śarvo 'pi sarvataścakṣurmuhurvyāpārayankvacit / adṛṣṭapūrvamārāmamabhirāmaṃ vyalokayat
Aun Śarva, de mirada que alcanza todas partes, movía una y otra vez sus ojos en torno y contemplaba aquel jardín encantador jamás visto antes.