Kārttavīrya-vadha (Death of Karttavīrya) / Bhārgava Rāma’s Battle with the King’s Sons
तं दृष्ट्वा गजाननो भृगुवरं क्रोधात्क्षिपन्तं त्वरा स्वात्मार्थं परशुं तदा निजकरेणोद्धृत्य वेगेन तु / भूर्लोकं भुवः स्वरपि तस्योर्ध्वं महर्वैजनं लोकं चापि तपो ऽथ सत्यमपरं वैकुण्ठमप्यानयत्
taṃ dṛṣṭvā gajānano bhṛguvaraṃ krodhātkṣipantaṃ tvarā svātmārthaṃ paraśuṃ tadā nijakareṇoddhṛtya vegena tu / bhūrlokaṃ bhuvaḥ svarapi tasyordhvaṃ maharvaijanaṃ lokaṃ cāpi tapo 'tha satyamaparaṃ vaikuṇṭhamapyānayat
Al verlo, Gajānana contempló al excelso Bhṛgu que, airado, arrojaba el hacha; entonces, para su propia salvaguarda, alzó el hacha con su mano y, con ímpetu, lo condujo por Bhūrloka, Bhuvaḥ y Svarga, y más arriba a Maharloka, Vaijana-loka, Tapoloka, Satyaloka, e incluso al supremo Vaikuṇṭha.