Deva–Asura Battle after the Nectar; Bali’s Illusions and Hari’s Intervention
तस्यासन्सर्वतो यानैर्यूथानां पतयोऽसुरा: । नमुचि: शम्बरो बाणो विप्रचित्तिरयोमुख: ॥ १९ ॥ द्विमूर्धा कालनाभोऽथ प्रहेतिर्हेतिरिल्वल: । शकुनिर्भूतसन्तापो वज्रदंष्ट्रो विरोचन: ॥ २० ॥ हयग्रीव: शङ्कुशिरा: कपिलो मेघदुन्दुभि: । तारकश्चक्रदृक् शुम्भो निशुम्भो जम्भ उत्कल: ॥ २१ ॥ अरिष्टोऽरिष्टनेमिश्च मयश्च त्रिपुराधिप: । अन्ये पौलोमकालेया निवातकवचादय: ॥ २२ ॥ अलब्धभागा: सोमस्य केवलं क्लेशभागिन: । सर्व एते रणमुखे बहुशो निर्जितामरा: ॥ २३ ॥ सिंहनादान्विमुञ्चन्त: शङ्खान्दध्मुर्महारवान् । दृष्ट्वा सपत्नानुत्सिक्तान्बलभित् कुपितो भृशम् ॥ २४ ॥
tasyāsan sarvato yānair yūthānāṁ patayo ’surāḥ namuciḥ śambaro bāṇo vipracittir ayomukhaḥ
Rodeando por todos lados a Mahārāja Bali estaban los comandantes y capitanes de los asuras, sentados en sus respectivos carros: Namuci, Śambara, Bāṇa, Vipracitti, Ayomukha, Dvimūrdhā, Kālanābha, Praheti, Heti, Ilvala, Śakuni, Bhūtasantāpa, Vajradaṁṣṭra, Virocana, Hayagrīva, Śaṅkuśirā, Kapila, Meghadundubhi, Tāraka, Cakradṛk, Śumbha, Niśumbha, Jambha, Utkala, Ariṣṭa, Ariṣṭanemi, Maya señor de Tripura, los hijos de Puloma, los Kāleyas y los Nivātakavacas, entre otros. Privados de su porción de amṛta, sólo habían compartido la fatiga del batido del océano; aun así, en el frente de batalla habían vencido muchas veces a los devas. Para animar a sus ejércitos, rugían como leones y soplaban con estruendo las caracolas sagradas. Al ver a esos feroces rivales enardecidos, Balabhit, el señor Indra, se enfureció sobremanera.
This verse highlights how the enemies’ pride and intoxication (utsikta) becomes a visible cause of escalation—provoking Indra’s intense anger and intensifying the conflict.
Indra saw his rival opponents acting arrogantly and triumphantly; their pride signaled aggression and disrespect, which stirred Indra’s wrath as the battle atmosphere surged.
Unchecked pride—whether in arguments, competition, or leadership—quickly triggers anger and hostility; cultivating humility and self-restraint prevents unnecessary escalation.