Previous Verse
Next Verse

Shloka 42

युद्धकाण्डे एकोनषष्टितमः सर्गः

Rāvaṇa’s Assault on Nīla and Lakṣmaṇa; Hanumān Bears Rāma

ततोगवाक्षोगवयस्सुदंष्ट्रस्त्वथर्षभोज्योतिमुखोनलश्च ।शैलान् समुत्पाट्यविवृद्धकायाःप्रदुद्रुवुस्तंप्रतिराक्षसेन्द्रम् ।।6.59.42।।

tato gavākṣo gavayaḥ sudaṃṣṭras tv atha ṛṣabho jyotimukho nalaś ca |

śailān samutpāṭya vivṛddhakāyāḥ pradudruvus taṃ prati rākṣasendram ||6.59.42||

Da rissen Gavākṣa, Gavaya, Sudaṃṣṭra, ebenso Ṛṣabha, Jyotimukha und Nala — ihre Leiber von Macht geschwellt — Felsen aus und stürmten gegen jenen Herrn der Rākṣasas an.

teṣāmof them
teṣām:
Sambandha (सम्बन्ध/षष्ठी)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formसर्वनाम, पुंलिङ्ग, षष्ठी, बहुवचन
prahārānblows/attacks
prahārān:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootprahāra (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया, बहुवचन
saḥhe
saḥ:
Karta (कर्ता)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formसर्वनाम, पुंलिङ्ग, प्रथमा, एकवचन
cakāramade (rendered)
cakāra:
Kriyā (क्रिया)
TypeVerb
Rootkṛ (धातु)
Formलिट् (Perfect/लिट्), परस्मैपद, प्रथमपुरुष, एकवचन
moghānfruitless, ineffective
moghān:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootmogha (प्रातिपदिक)
Formपुंलिङ्ग, द्वितीया, बहुवचन; qualifies ‘prahārān’
rakṣaḥ-adhipaḥthe rākṣasa-lord
rakṣaḥ-adhipaḥ:
Karta (कर्ता)
TypeNoun
Rootrakṣas (प्रातिपदिक) + adhipa (प्रातिपदिक)
Formषष्ठी-तत्पुरुष: ‘rakṣasām adhipaḥ’ (lord of rākṣasas); पुंलिङ्ग, प्रथमा, एकवचन
bāṇaśataiḥwith hundreds of arrows
bāṇaśataiḥ:
Karaṇa (करण)
TypeNoun
Rootbāṇa (प्रातिपदिक) + śata (प्रातिपदिक)
Formद्विगु-समास: ‘śataṃ bāṇānām’ (hundreds of arrows); नपुंसकलिङ्ग/पुंलिङ्ग, तृतीया, बहुवचन; instrumental
śitāgraiḥsharp-tipped
śitāgraiḥ:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootśita (प्रातिपदिक) + agra (प्रातिपदिक)
Formकर्मधारय: ‘śitam agraṃ yeṣām’ (sharp-pointed); पुंलिङ्ग, तृतीया, बहुवचन; qualifies ‘bāṇaśataiḥ’
tānthose
tān:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Roottad (सर्वनाम-प्रातिपदिक)
Formसर्वनाम, पुंलिङ्ग, द्वितीया, बहुवचन
vānarendrānmonkey-chiefs
vānarendrān:
Karma (कर्म)
TypeNoun
Rootvānara (प्रातिपदिक) + indra (प्रातिपदिक)
Formषष्ठी-तत्पुरुष: ‘vānarāṇām indraḥ’ (lords/chiefs of monkeys); पुंलिङ्ग, द्वितीया, बहुवचन
apieven
api:
Emphasis (निपातार्थ)
TypeIndeclinable
Rootapi (अव्यय)
Formनिपात (particle), अव्यय; ‘even/also’
bāṇajālaiḥwith a barrage of arrows
bāṇajālaiḥ:
Karaṇa (करण)
TypeNoun
Rootbāṇa (प्रातिपदिक) + jāla (प्रातिपदिक)
Formतत्पुरुष: ‘bāṇānāṃ jālam’ (net/stream of arrows); नपुंसकलिङ्ग, तृतीया, बहुवचन
bibhedapierced/struck
bibheda:
Kriyā (क्रिया)
TypeVerb
Rootbhid (धातु)
Formलिट् (Perfect/लिट्), परस्मैपद, प्रथमपुरुष, एकवचन
jāmbūnada-citra-puṅkhaiḥwith gold-adorned, variegated shafts
jāmbūnada-citra-puṅkhaiḥ:
Viśeṣaṇa (विशेषण)
TypeAdjective
Rootjāmbūnada (प्रातिपदिक) + citra (प्रातिपदिक) + puṅkha (प्रातिपदिक)
Formकर्मधारय (multi-member): ‘jāmbūnadena citrāḥ puṅkhāḥ yeṣām’ (having variegated golden shafts/featherings); पुंलिङ्ग, तृतीया, बहुवचन; qualifies ‘bāṇajālaiḥ’/implied ‘bāṇaiḥ’

Thereafter Gavaksha, Gavaya, Sudamshtra, Rshaba, Jyothimukha and Nala increasing their body size rushed towards the king of Rakshasas.

G
Gavākṣa
G
Gavaya
Ṛṣabha
J
Jyotimukha
N
Nala
R
Rāvaṇa

FAQs

Dharma here appears as loyal solidarity: comrades step forward to confront overwhelming power, protecting their side and restoring balance in battle.

After a key ally falls, leading vānaras enlarge themselves, seize rocks as weapons, and charge directly at Rāvaṇa.

Collective courage and comradeship—leaders act decisively for the common cause rather than retreating in fear.