उपवासफलात्मकविधिः — Upavāsa as Yajña-Equivalent Merit
Angiras Teaching
स्वस्थ: सफलसंकल्प: सुखी विगतकल्मष: । अतः वह पवित्रात्मा पुरुष वस्त्राभूषणोंसे अलंकृत हो सैकड़ों स्त्रियोंसे भरे हुए और इच्छानुसार चलनेवाले सुवर्ण-सदृश विमानपर बैठकर रमण करता है। वह स्वस्थ, सफलमनोरथ, सुखी एवं निष्पाप होता है ।।
svāsthyaḥ saphala-saṅkalpaḥ sukhī vigata-kalmaṣaḥ | ataḥ sa pavi-trātmā puruṣaḥ vastrābhūṣaṇaiḥ alaṅkṛtaḥ śataśaḥ strībhiḥ parivṛtaḥ kāma-gamena suvarṇa-sadṛśena vimānena āruhya ramate | sa svāsthyaḥ saphala-manorathaḥ sukhī ca niṣpāpaḥ || anaśnan deham utsṛjya phalaṃ prāpnoti mānavaḥ | yaḥ pumān anaśana-vrataṃ kṛtvā dehaṃ tyajati sa prātaḥ-kāla-sūrya-sadṛśa-prabhāḥ suvarṇa-kāntiḥ vaidūrya-muktā-jāla-vibhūṣitaḥ vīṇā-mṛdaṅga-nināditaḥ patākā-dīpa-samujjvalitaḥ divya-ghaṇṭā-nādena ghoṣamāṇaḥ sahasrāpsarā-yukta-vimāne upaviśya divya-sukhaṃ bhuṅkte ||
সে সুস্থ হয়, তার সংকল্প সফল হয়, সে সুখী ও পাপমুক্ত হয়। অতএব সেই পবিত্রাত্মা পুরুষ বস্ত্র ও অলংকারে সজ্জিত হয়ে, শত শত নারীতে পরিপূর্ণ, ইচ্ছানুসারী, স্বর্ণসম বিমানে বসে রমণ করে। যে মানুষ অনশন-ব্রত পালন করে দেহ ত্যাগ করে, সে এই ফল লাভ করে—প্রভাতসূর্যের ন্যায় দীপ্ত, সোনালি কান্তিতে উজ্জ্বল, বৈদূর্য ও মুক্তায় খচিত, বীণা ও মৃদঙ্গের ধ্বনিতে মুখর, পতাকা ও দীপে আলোকিত, দিব্য ঘণ্টাধ্বনিতে প্রতিধ্বনিত—সহস্র অপ্সরায় পরিবৃত বিমানে বসে সে দিব্য সুখ ভোগ করে।
अंगियरा उवाच
The passage teaches that disciplined self-restraint—specifically the vow of fasting undertaken as a religious observance—purifies a person (vigata-kalmaṣa) and yields auspicious results. It frames ethical self-control as a cause of inner purity and meritorious destiny, expressed through the idiom of heavenly reward.
Aṅgiras describes the posthumous फल (reward) of one who performs an anaśana-vrata and then relinquishes the body: the person is portrayed as radiant and adorned, traveling in a wish-moving golden vimāna amid music, lights, and apsarases, enjoying divine pleasures—an illustrative depiction of the merit gained through the vow.