लाभविघ्नाः कामः कोपः साध्वसं कारुण्यं ह्रीरनार्यभावो मानः सानुक्रोशता परलोकापेक्षा धार्मिकत्वमत्यागित्वं दैन्यमसूया हस्तगतावमानो दौरात्म्यमविश्वासो भयमप्रतीकारः शीतोष्णवर्षाणामाक्षम्यं मङ्गलतिथिनक्षत्रेष्टित्वमिति ॥ कZ_०९.४.२५ ॥
lābhavighnāḥ kāmaḥ kopaḥ sādhvasaṃ kāruṇyaṃ hrīr anāryabhāvo mānaḥ sānukrośatā paralokāpekṣā dhārmikatvam atyāgitvaṃ dainyam asūyā hastagatāvamāno daurātmyam aviśvāso bhayam apratīkāraḥ śītoṣṇavarṣāṇām ākṣamyaṃ maṅgalatithinakṣatreṣṭitvam iti.
লাভের বাধা হলো—কাম, ক্রোধ, ভীতি/কাতরতা, অনুচিত করুণা, লজ্জা, অনার্য আচরণ, অহংকার, অতিরিক্ত কোমলতা/দয়া, পরলোকফলের প্রত্যাশা, প্রদর্শনমূলক ধার্মিকতা, ত্যাগ করতে অনিচ্ছা, দীনতা, ঈর্ষা, বস্তু হাতে এসেও অপমান, দুষ্টতা, অবিশ্বাস, প্রতিকারহীন ভয়, শীত-উষ্ণ-বর্ষা সহ্য না করা, এবং শুভ তিথি-নক্ষত্রের প্রতি আসক্তি।
Because in administration, outcomes fail as often from the ruler/official’s internal weaknesses (impulse, fear, pride, misplaced pity) as from external constraints; governance requires psychological self-control as a policy tool.
An inability to spend, concede, or part with resources when strategy demands it—blocking investment, alliances, incentives, or timely concessions needed to secure larger gains.