(मुहूर्तानां त्रय॑ पूर्वमह्नः प्रातरिति स्मृतम् । जपथध्यानादिभिस्तस्मिन् विप्रैः कार्य शुभव्रतम् ।।
bhīṣma uvāca | muhūrtānāṃ trayaḥ pūrvam ahnaḥ prātar iti smṛtam | japa-dhyānādibhis tasmin vipraiḥ kāryaṃ śubha-vratam || saṅgava-ākhyas tribhāgaṃ tu madhyāhnas tri-muhūrtakaḥ | laukikaṃ saṅgave 'rthyaṃ ca snānādi madhyame || caturtham aparāhṇaṃ tu tri-muhūrtaṃ tu pitṛyakam | sāyāhnas tri-muhūrtaś ca madhyamaṃ kavibhiḥ smṛtam || śrāddhāpavarge viprasya svadhā vai muditā bhavet | kṣatriyasya api yo brūyāt prīyantāṃ pitaras tv iti ||
ভীষ্মে ক’লে— দিনৰ প্ৰথম তিনিটা মুহূৰ্ত ‘প্ৰাতঃকাল’ বুলি স্মৃত। সেই সময়ত ব্ৰাহ্মণসকলে জপ-ধ্যান আদি কৰি নিজৰ কল্যাণৰ বাবে শুভ ব্ৰতাচৰণ কৰিব লাগে। তাৰ পিছৰ তিনিটা মুহূৰ্ত ‘সঙ্গৱ’, আৰু তাৰ পিছৰ তিনিটা ‘মধ্যাহ্ন’। সঙ্গৱকালত লৌকিক কাৰ্য কৰা উচিত; মধ্যাহ্নত স্নান আৰু সন্ধ্যাবন্দন যুক্ত। মধ্যাহ্নৰ পিছৰ তিনিটা মুহূৰ্ত ‘অপৰাহ্ন’—দিনৰ চতুৰ্থ ভাগ—পিতৃকাৰ্যৰ বাবে উপযোগী। তাৰ পিছৰ তিনিটা মুহূৰ্ত ‘সায়াহ্ন’; পণ্ডিতসকলে তাক দিন-ৰাতিৰ সন্ধিকাল বুলি মানে। ব্ৰাহ্মণৰ ঘৰত শ্ৰাদ্ধ সমাপ্তিত ‘স্বধা’ উচ্চাৰণ কৰিলে পিতৃগণ প্ৰসন্ন হয়; আৰু ক্ষত্ৰিয়ৰ ঘৰত ‘পিতৰঃ প্ৰীয়ন্তাম্’ বুলি ক’ব লাগে।
भीष्म उवाच
Bhīṣma teaches a dharmic ordering of the day: allocate specific time-blocks (muhūrtas) for spiritual practice (japa, dhyāna), worldly responsibilities, purification and sandhyā rites, and ancestral duties (śrāddha/pitṛ-kārya). Right timing is presented as part of right conduct.
In the Anuśāsana Parva’s instruction-setting, Bhīṣma continues his didactic discourse by defining traditional divisions of daytime and prescribing appropriate activities for each, including how to conclude a śrāddha with role-appropriate formulas for brahmins and kṣatriyas.