Śiva-nāmānukīrtana-prastāvaḥ
Prologue to the praise of Śiva and the Upamanyu testimony
दिवसकरशशाड्कवद्िदीप्तं त्रिभुवनसारमसारमाद्यमेकम् । अजरममरमप्रसाद्य रुद्रं जगति पुमानिह को लभेत शान्तिम्
divākarāśaśāṅkavahnidīptaṃ tribhuvanasāram asāram ādyam ekam | ajaram amaram aprasādya rudraṃ jagati pumān iha ko labheta śāntim ||
বাসুদেৱে ক’লে—যি সূৰ্য, চন্দ্ৰ আৰু অগ্নিৰ প্ৰভাৰে দীপ্ত; যি ত্ৰিভুৱনৰ সাৰস্বৰূপ, যাৰ ওপৰত আন কোনো ‘সাৰ’ নাই; যি জগতৰ আদিকাৰণ, অদ্বিতীয়, অজৰ আৰু অমৰ—সেই ভগৱান ৰুদ্ৰক ভক্তিভাৱে প্ৰসন্ন নকৰাকৈ এই সংসাৰত কোন পুৰুষে শান্তি লাভ কৰিব পাৰে?
वासुदेव उवाच