Agastya’s Instruction on Bhakti and Mantra-Siddhi; Descent to Pātāla and the Hearing of Vaiṣṇavī Kathā
धराधरो ऽलं जगतां धरायै निर्दिश्य भूयो विरराम मानदः / ततस्तु सर्वे सनकादयो ये समास्थितास्तत्परितः कथादृताः / आनन्द पूर्ण्णंबुनिधौ निमग्नाः सभाजयामासुरहीश्वरं तम्
dharādharo 'laṃ jagatāṃ dharāyai nirdiśya bhūyo virarāma mānadaḥ / tatastu sarve sanakādayo ye samāsthitāstatparitaḥ kathādṛtāḥ / ānanda pūrṇṇaṃbunidhau nimagnāḥ sabhājayāmāsurahīśvaraṃ tam
জগত ধাৰণ কৰা ধৰিত্ৰীলৈ ‘ইমানেই যথেষ্ট’ বুলি নিৰ্দেশ কৰি, মানদ ধৰাধৰে পুনৰ বিরাম ল’লে। তেতিয়া চাৰিওফালে বহি থকা সনকাদি সকলোৱে কাহিনীত তন্ময় হৈ, আনন্দপূৰ্ণ সাগৰত নিমগ্ন হৈ, সেই অহীশ্বৰক সন্মান জনালে।