Agastya’s Instruction on Bhakti and Mantra-Siddhi; Descent to Pātāla and the Hearing of Vaiṣṇavī Kathā
धराधरो ऽलं जगतां धरायै निर्दिश्य भूयो विरराम मानदः / ततस्तु सर्वे सनकादयो ये समास्थितास्तत्परितः कथादृताः / आनन्द पूर्ण्णंबुनिधौ निमग्नाः सभाजयामासुरहीश्वरं तम्
dharādharo 'laṃ jagatāṃ dharāyai nirdiśya bhūyo virarāma mānadaḥ / tatastu sarve sanakādayo ye samāsthitāstatparitaḥ kathādṛtāḥ / ānanda pūrṇṇaṃbunidhau nimagnāḥ sabhājayāmāsurahīśvaraṃ tam
ولمّا أشار إلى الأرض حاملة العوالم قائلاً: «هذا يكفي»، عاد المُكرِمُ دهرادهر إلى الصمت. ثم إن سنكا ومن حوله، الجالسين متحلقين وقد تعلّقت قلوبهم بالحكاية، غاصوا في محيطٍ من الفرح، وأكرموا ذلك الأهي-إيشورا بالتبجيل.