Adhyāya 123 — Droṇa’s Pedagogy: Arjuna’s Preeminence, Ekalavya’s Self-Training, and the Bhāsa-Lakṣya Trial
उनके नाम इस प्रकार हैं--अनूचाना और अनवसद्या, गुणमुख्या एवं गुणावरा, अद्रिका तथा सोमा, मिश्रकेशी और अलम्बुषा, मरीचि और शुचिका, विद्युत्पर्णा, तिलोत्तमा, अम्बिका, लक्षणा, क्षेमा, देवी, रम्भा, मनोरमा, असिता और सुबाहु, सुप्रिया एवं वपु, पुण्डरीका एवं सुगन्धा, सुरसा और प्रमाथिनी, काम्या तथा शारद्वती आदि। ये झुंड-की-झुंड अप्सराएँ नाचने लगीं। इनमें मेनका, सहजन्या, कर्णिका और पुंजिकस्थला, ऋतुस्थला एवं घृताची, विश्वाची और पूर्वचित्ति, उम्लोचा और प्रम्लोचा--ये दस विख्यात हैं || ६१-- ६५ || उर्वश्येकादशी तासां जगुश्नायतलोचना: । धातार्यमा च मित्रश्न वरुणों5शो भगस्तथा,इन्हीं प्रधान अप्सराओंकी श्रेणीमें ग्यारहवीं उर्वशी है। ये सभी विशाल नेत्रोंवाली सुन्दरियाँ वहाँ गीत गाने लगीं। धाता और अर्यमा, मित्र और वरुण, अंश एवं भग, इन्द्र, विवस्वान् और पूषा, त्वष्टा एवं सविता, पर्जन्य तथा विष्णु--ये बारह आदित्य माने गये हैं। ये सभी पाण्डुनन्दन अर्जुनका महत्त्व बढ़ाते हुए आकाशमें खड़े थे
anūcānā ca anavasadyā guṇamukhyā ca guṇāvarā | adrikā ca somā ca miśrakeśī ca alambuṣā || marīciḥ śucikā caiva vidyutparṇā tilottamā | ambikā lakṣaṇā kṣemā devī rambhā manorāmā || asitā ca subāhuś ca supriyā ca vapuḥ punaḥ | puṇḍarīkā sugandhā ca surasā pramāthinī || kāmyā ca śāradvatī cety evam-ādyāḥ sahasraśaḥ | tāḥ sarvāḥ sampranṛtyanta gaṇā gaṇāḥ samāgatāḥ || menakā sahajanyā ca karṇikā puñjikāsthalā | ṛtusthalā ghṛtācī ca viśvācī pūrvacittikā || umlocā pramlocā ceti daśaite prasṛtāḥ smṛtāḥ || urvaśy ekādaśī tāsāṃ jaguḥ snigdhāyatālocanāḥ | dhātā aryamā ca mitraś ca varuṇo 'ṃśo bhagas tathā || indro vivasvān pūṣā ca tvaṣṭā savitā parjanyaḥ | viṣṇuś ca dvādaśaite 'dityāḥ smṛtāḥ ||
毗湿摩波耶那说道:“诸天女之名如下——阿努旃那(Anūcānā)与阿那瓦萨底雅(Anavasadyā),古那穆克希雅(Guṇamukhyā)与古那瓦罗(Guṇāvarā),阿德里迦(Adrikā)与苏摩(Somā),弥湿罗计施(Miśrakeśī)与阿楞布沙(Alambuṣā);摩利支(Marīcī)与舒支迦(Śucikā),电叶(Vidyutparṇā)与提罗多摩(Tilottamā);安毗迦(Ambikā)、拉克沙那(Lakṣaṇā)、克谢摩(Kṣemā)、提毗(Devī)、蓝婆(Rambhā)、摩诺罗摩(Manoramā);阿悉多(Asitā)与苏婆呼(Subāhu),苏普丽雅(Supriyā)与瓦普(Vapu);本陀利迦(Puṇḍarīkā)与苏甘陀(Sugandhā),苏罗萨(Surasā)与普罗摩提尼(Pramāthinī),迦弥雅(Kāmyā)与沙罗陀伐底(Śāradvatī),以及更多诸位。她们结队而集,分群起舞。其中尤以十位最为著名——美那迦(Menakā)、萨哈迦尼雅(Sahajanyā)、羯尼迦(Karṇikā)、本吉迦斯塔拉(Puñjikāsthalā)、利图斯塔拉(Ṛtusthalā)、格里塔吉(Ghṛtācī)、毗湿瓦吉(Viśvācī)、普尔瓦吉蒂(Pūrvacittī)、乌姆洛迦(Umlocā)与普拉姆洛迦(Pramlocā)。而在这些首要天女之中,第十一位便是乌尔瓦希(Urvaśī);这些大眼的绝色佳人都在彼处歌唱。随后,十二阿底提耶(Āditya)——达特利(Dhātṛ)、阿利耶曼(Aryaman)、密多罗(Mitra)、伐楼那(Varuṇa)、安沙(Aṃśa)、婆伽(Bhaga)、因陀罗(Indra)、毗婆斯梵(Vivasvān)、补善(Pūṣan)、特瓦什特利(Tvaṣṭṛ)、娑毗特利(Savitṛ)、波阇尼耶(Parjanya)与毗湿奴(Viṣṇu)——立于苍穹,颂扬般度之子(阿周那)的伟大。”
वैशम्पायन उवाच
The passage highlights how cosmic powers and celestial beings publicly affirm a hero’s stature: greatness is not merely personal prowess but is recognized within a wider moral-cosmic order (represented by the Ādityas) and celebrated through refined arts (song and dance).
Vaiśampāyana lists many Apsarases who assemble and begin dancing; he notes ten especially famous ones and adds Urvaśī as the eleventh among the principal Apsarases. They sing, while the twelve Ādityas stand in the sky praising and magnifying Arjuna, the son of Pāṇḍu.