Droṇa–Vidura–Gāndhārī Counsel in the Royal Assembly (धर्मार्थयुक्ता सभा-उपदेश-प्रकरणम्)
कृष्ण! आपने कौरवसभामें निश्चय ही कुरुश्रेष्ठ भीष्म और धृतराष्ट्रके समीप सब बातें कह दी थीं। परंतु आपकी और उनकी उन सब बातोंको मेरे लिये हितकर होनेके कारण अपने लिये अप्रिय मानकर सम्भवत: काम और लोभसे अभिभूत मूर्ख एवं पण्डितमानी दुर्योधन अपने हृदयमें स्थान नहीं देता ।। तेषां वाक्यानि गोविन्द श्रोतुमिच्छाम्यहं विभो । यथा च नाभिपसद्येत कालस्तात तथा कुरु । भवान् हि नो गति: कृष्ण भवान् नाथो भवान् गुरु:,गोविन्द! मैं उन सबकी कही हुई बातोंको सुनना चाहता हूँ। तात! ऐसा कीजिये, जिससे हमलोगोंका समय व्यर्थ न बीते। श्रीकृष्ण! आप ही हमलोगोंके आश्रय, आप ही रक्षक तथा आप ही गुरु हैं
yudhiṣṭhira uvāca |
kṛṣṇa! āpane kauravasabhāyāṃ niścayaṃ hi kuruśreṣṭhaṃ bhīṣmaṃ ca dhṛtarāṣṭraṃ ca samīpe sarvāḥ kathāḥ uktavān asi | parantu tava teṣāṃ ca tāḥ sarvāḥ kathā mama hitakaratvāt svayaṃ apriyā iti matvā sambhavataḥ kāma-lobhābhibhūtaḥ mūrkhaḥ paṇḍitamānī duryodhanaḥ hṛdaye na niveśayati ||
teṣāṃ vākyāni govinda śrotum icchāmi ahaṃ vibho |
yathā ca nābhipasadyet kālas tāta tathā kuru |
bhavān hi no gatiḥ kṛṣṇa bhavān nātho bhavān guruḥ ||
ยุธิษฐิระกล่าวว่า— “โอ้กฤษณะ! ในสภาเการพ ต่อหน้าภีษมะผู้ประเสริฐแห่งวงศ์กุรุ และต่อหน้าธฤตราษฏระ ท่านได้กล่าวทุกสิ่งอย่างแน่นอนแล้ว แต่ทุรโยธนะ—โง่เขลาแต่สำคัญตนว่าเป็นบัณฑิต ถูกกามและโลภะครอบงำ—คงไม่ยอมให้ถ้อยคำนั้นตั้งอยู่ในใจ เพราะสิ่งที่เป็นประโยชน์แก่ข้าพเจ้า เขากลับเห็นว่าเป็นสิ่งไม่น่าพอใจแก่ตน โควินทะ! ข้าพเจ้าปรารถนาจะฟังถ้อยคำที่พวกเขาทั้งหมดกล่าวไว้ ท่านผู้เป็นที่รัก จงกระทำให้กาลเวลาไม่ล่วงไปโดยเปล่าประโยชน์ โอ้กฤษณะ! ท่านคือที่พึ่งของเรา ท่านคือผู้คุ้มครอง และท่านคือครูของเรา”
युधिष्टिर उवाच
Wise counsel often fails when a person is ruled by kāma (desire) and lobha (greed); therefore one should value what is truly beneficial (hita) even if it feels unpleasant, and act with urgency so that the decisive moment (kāla) is not wasted.
Yudhiṣṭhira tells Kṛṣṇa that Kṛṣṇa had already spoken plainly in the Kaurava court before Bhīṣma and Dhṛtarāṣṭra, but Duryodhana likely rejected those words. Yudhiṣṭhira asks Kṛṣṇa to recount what was said and to proceed quickly, affirming Kṛṣṇa as the Pāṇḍavas’ refuge, protector, and teacher.