तीर्थशौचमनर्थित्वमार्जवं सत्यमार्दवम् अहिंसा सर्वभूतानामानृशंस्यं दम: शम:,कामना और याचनाका अभाव, सरलता, सत्य, मृदुता, अहिंसा, समस्त प्राणियोंके प्रति क्रूरताका अभाव--दया, इन्द्रियसंयम और मनोनिग्रह--ये ही इस मानस तीर्थके सेवनसे प्राप्त होनेवाली पवित्रताके लक्षण हैं
bhīṣma uvāca | tīrtha-śaucam anarthitvam ārjavaṁ satyam ārdavam | ahiṁsā sarva-bhūtānām ānṛśaṁsyaṁ damaḥ śamaḥ || kāmanā-yācanayor abhāvaḥ saralatā satyaṁ mṛdutā ahiṁsā samasta-prāṇiṣu krūratābhāvaḥ (dayā) indriya-saṁyamaḥ mano-nigrahaś ca—etāni eva asya mānasa-tīrthasya sevanena prāptāyāḥ pavitratāyāḥ lakṣaṇāni ||
ความบริสุทธิ์แห่งทีรถะนั้นคือ: ความไม่ใฝ่ปรารถนาและไม่เที่ยวขอ, ความซื่อตรง, ความสัตย์, ความอ่อนโยน, อหิงสาต่อสรรพสัตว์, ความกรุณาอันปราศจากความโหดร้าย, การสำรวมอินทรีย์ และการข่มใจให้สงบ—สิ่งเหล่านี้แลเป็นเครื่องหมายแห่งความผ่องใสที่ได้จากการอาศัย ‘ทีรถะแห่งจิต’
भीष्म उवाच
True purification is primarily inner: integrity, truth, gentleness, non-violence, compassion, and disciplined senses and mind constitute the real ‘tīrtha’ (pilgrimage) and its fruit.
In Anuśāsana Parva, Bhīṣma instructs on dharma; here he reframes pilgrimage and ritual purity by emphasizing moral and psychological virtues as the defining signs of genuine sanctity.