Previous Verse
Next Verse

Shloka 166

Śalya’s Consecration as Senāpati and Kṛṣṇa’s Counsel to Yudhiṣṭhira (शल्यस्य सेनापत्यभिषेकः)

तमभ्येत्यात्मजस्तुभ्यमश्च॒त्थामानमबत्रवीत्‌ । राजन्‌! तब आपका पुत्र दुर्योधन रथपर बैठकर अश्व॒त्थामाके निकट गया। अश्वत्थामा महारथियोंमें श्रेष्ठ, युद्धविषयक सभी विभिन्न भावोंका ज्ञाता और युद्धमें यमराजके समान भयंकर है। उसके अंग सुन्दर हैं, मस्तक केशोंसे आच्छादित है और कण्ठ शंखके समान सुशोभित होता है। वह प्रिय वचन बोलनेवाला है। उसके नेत्र विकसित कमलदलके समान सुन्दर और मुख व्याप्रके समान भयंकर है। उसमें मेरुपर्वतकी-सी गुरुता है। स्कन्ध, नेत्र, गति और स्वरमें वह भगवान्‌ शंकरके वाहन वृषभके समान है। उसकी भुजाएँ पुष्ट, सुगठित एवं विशाल हैं। वक्ष:स्थलका उत्तमभाग भी सुविस्तृत है। वह बल और वेगमें गरुड़ एवं वायुकी बराबरी करनेवाला है। तेजमें सूर्य और बुद्धिमें शुक्राचार्यके समान है। कान्ति, रूप तथा मुखकी शोभा--इन तीन गुणोंमें वह चन्द्रमाके तुल्य है। उसका शरीर सुवर्णमय प्रस्तरसमूहके समान सुशोभित होता है। अंगोंका जोड़ या संधिस्थान भी सुगठित है। ऊरु, कटिप्रदेश और पिण्डलियाँ--ये सुन्दर और गोल हैं। उसके दोनों चरण मनोहर हैं। अंगुलियाँ और नख भी सुन्दर हैं, मानो विधाताने उत्तम गुणोंका बारंबार स्मरण करके बड़े यत्नसे उसके अंगोंका निर्माण किया हो। वह समस्त शुभलक्षणोंसे सम्पन्न, समस्त कार्योमें कुशल और वेदविद्याका समुद्र है। अश्वत्थामा शत्रुओंपर वेगपूर्वक विजय पानेमें समर्थ है। परंतु शत्रुओंके लिये बलपूर्वक उसके ऊपर विजय पाना असम्भव है। वह दसों* अंगोंसे युक्त चारों: चरणोंवाले धरनुर्वेदको ठीक-ठीक जानता है। छहों अंगोंसहित चार वेदों और इतिहास-पुराण-स्वरूप पंचम वेदका भी अच्छा ज्ञाता है। महातपस्वी अश्वत्थामाको उसके पिता अयोनिज द्रोणाचार्यने बड़े यत्नसे कठोर व्रतोंद्वारा तीन नेत्रोंवाले भगवान्‌ शंकरकी आराधना करके अयोनिजा कृपीके गर्भसे उत्पन्न किया था। उसके कर्मोकी कहीं तुलना नहीं है। इस भूतलपर वह अनुपम रूप-सौन्दर्यसे युक्त है। सम्पूर्ण विद्याओंका पारंगत विद्वान्‌ और गुणोंका महासागर है। उस अनिन्दित अश्वत्थामाके निकट जाकर आपके पुत्र दुर्योधनने इस प्रकार कहा--

tam abhyetya ātmajas tubhyam aśvatthāmānam abravīt | rājan, tava putro duryodhanaḥ rathopaviṣṭaḥ aśvatthāmānam upāgamat | aśvatthāmā mahārathīnāṃ śreṣṭhaḥ, yuddha-viṣayakān nānā-bhāvānāṃ jñātā, yuddhe yama-samo bhayaṅkaraḥ | tasya aṅgāni sundarāṇi, mastakaṃ keśair āvṛtam, kaṇṭhaḥ śaṅkha-sadṛśaḥ śobhate | sa priya-vādy eva; netre vikasita-kamala-dala-sundare, mukhaṃ vyāghra-sadṛśaṃ bhīṣaṇam | tasmin meru-sadṛśī gurutā; skandha-netra-gati-svareṣu sa bhagavataḥ śaṅkarasya vāhana-vṛṣabha-sadṛśaḥ | bāhū puṣṭau sughaṭitau vipulau; vakṣaḥ-sthalasya uttama-bhāgaḥ suvistṛtaḥ | bala-vege garuḍa-vāyu-samo; tejasā sūrya-samo, buddhayā śukrācārya-sadṛśaḥ | kānti-rūpa-mukha-śobhāsu candramā-sadṛśaḥ | śarīraṃ suvarṇa-maya-prastara-saṅghāta-sadṛśaṃ śobhate; sandhayaḥ sughaṭitāḥ | ūrū kaṭi-pradeśaḥ piṇḍalyas ca sundarāḥ golāḥ; caraṇau manoharau; aṅgulyaḥ nakhāś ca sundarāḥ, yathā vidhātā guṇān punaḥ punaḥ smṛtvā mahā-yatnena nirmimīta | sa sarva-śubha-lakṣaṇa-sampannaḥ, sarva-kāryeṣu kuśalaḥ, veda-vidyā-samudraḥ | śatrūn prati vegena vijetuṃ samarthaḥ; tasya tu śatrubhir balāt parājayo 'śakyaḥ | sa daśāṅga-yuktaṃ catuṣpādaṃ dhanur-vedaṃ yathāvat jānāti | ṣaḍ-aṅgaiḥ saha caturo vedān itihāsa-purāṇa-rūpaṃ pañcama-vedaṃ ca sujñātaḥ | mahā-tapasvī aśvatthāmā, a-yonija-dronācāryeṇa kaṭhora-vrataiḥ tri-netraṃ bhagavantaṃ śaṅkaraṃ ārādhya a-yonijāyāḥ kṛpyāḥ garbhāt utpāditaḥ | tasya karmāṇāṃ kvacid upamā nāsti; bhū-tale 'sau anupama-rūpa-saundarya-yuktaḥ, sarva-vidyā-pāragaḥ, guṇa-mahā-sāgaraḥ | tam aninditam aśvatthāmānam upagamya tava putro duryodhanaḥ evam uvāca—

సంజయుడు పలికెను—అప్పుడు నీ కుమారుడు దుర్యోధనుడు అశ్వత్థాముని దగ్గరకు వెళ్లి అతనితో ఇలా అన్నాడు.

तम्him
तम्:
Karma
TypePronoun
Rootतद्
FormMasculine, Accusative, Singular
अभ्येत्यhaving approached
अभ्येत्य:
TypeVerb
Rootअभि-इ (एति)
FormAbsolutive (Gerund), Parasmaipada
आत्मजःson
आत्मजः:
Karta
TypeNoun
Rootआत्मज
FormMasculine, Nominative, Singular
तुभ्यम्to you
तुभ्यम्:
Sampradana
TypePronoun
Rootयुष्मद्
FormDative, Singular
अश्वत्थामानम्Ashvatthaman
अश्वत्थामानम्:
Karma
TypeNoun
Rootअश्वत्थामन्
FormMasculine, Accusative, Singular
अब्रवीत्said/spoke
अब्रवीत्:
TypeVerb
Rootब्रू
FormImperfect (Lan), 3rd, Singular, Parasmaipada

संजय उवाच

S
Sañjaya
D
Duryodhana
A
Aśvatthāmā
Y
Yama
M
Mount Meru
Ś
Śaṅkara (Śiva)
Ś
Śiva’s bull (Nandin/Vṛṣabha)
G
Garuḍa
V
Vāyu
S
Sūrya
Ś
Śukrācārya
C
Candra (Moon)
D
Droṇācārya
K
Kṛpī
V
Vedas
V
Vedāṅgas
I
Itihāsa-Purāṇa
D
Dhanurveda

Educational Q&A

The passage highlights how martial excellence and learning can be used to magnify a warrior’s stature, yet it also implicitly warns that such power—when enlisted for an unrighteous cause—intensifies the ethical weight of the coming actions. Praise of capability is not the same as endorsement of the ends to which it is applied.

Sañjaya reports that Duryodhana approaches Aśvatthāmā on his chariot. The text pauses to give an extended encomium of Aśvatthāmā—his appearance, prowess, speed, brilliance, learning, and his connection to Śiva through Droṇa’s austerities—before introducing Duryodhana’s forthcoming speech.