तीर्थवंशोपदेशः
Tīrtha-vaṃśa Upadeśa: Instruction on the Fruits of Sacred Waters
(मुहूर्तानां त्रय॑ पूर्वमह्नः प्रातरिति स्मृतम् । जपथध्यानादिभिस्तस्मिन् विप्रैः कार्य शुभव्रतम् ।।
bhīṣma uvāca | muhūrtānāṃ trayaḥ pūrvam ahnaḥ prātar iti smṛtam | japa-dhyānādibhis tasmin vipraiḥ kāryaṃ śubha-vratam || saṅgava-ākhyas tribhāgaṃ tu madhyāhnas tri-muhūrtakaḥ | laukikaṃ saṅgave 'rthyaṃ ca snānādi madhyame || caturtham aparāhṇaṃ tu tri-muhūrtaṃ tu pitṛyakam | sāyāhnas tri-muhūrtaś ca madhyamaṃ kavibhiḥ smṛtam || śrāddhāpavarge viprasya svadhā vai muditā bhavet | kṣatriyasya api yo brūyāt prīyantāṃ pitaras tv iti ||
பீஷ்மர் கூறினார்— நாளின் முதல் மூன்று முஹூர்த்தங்கள் ‘காலை’ என நினைக்கப்படுகின்றன. அந்த நேரத்தில் பிராமணர்கள் ஜபம், தியானம் முதலியவற்றால் தமக்கான நலவிரதங்களை மேற்கொள்ள வேண்டும். அடுத்த மூன்று முஹூர்த்தங்கள் ‘சங்கவம்’; அதன் பின் வரும் மூன்று ‘மதியநேரம்’. சங்கவக் காலத்தில் உலகியற் கடமைகளைச் செய்ய வேண்டும்; மதியத்தில் நீராடலும் சந்த்யாவந்தனமும் உரியது. மதியத்திற்குப் பின் வரும் மூன்று முஹூர்த்தங்கள் ‘அபராஹ்ணம்’—நாளின் நான்காம் பகுதி—பித்ருகாரியங்களுக்கு ஏற்றது. அதன் பின் வரும் மூன்று முஹூர்த்தங்கள் ‘சாயாஹ்ணம்’; இதனை அறிஞர்கள் பகல்-இரவு சந்திக்காலம் எனக் கருதுவர். பிராமணன் வீட்டில் ஸ்ராத்தம் முடிவில் ‘ஸ்வதா’ என்று உச்சரித்தால் பித்ருக்கள் மகிழ்வர்; க்ஷத்திரியன் வீட்டில் ‘பிதரః ப்ரீயந்தாம்’ (பித்ருக்கள் திருப்தியடையட்டும்) என்று கூற வேண்டும்.
भीष्म उवाच
Bhīṣma teaches a dharmic ordering of the day: allocate specific time-blocks (muhūrtas) for spiritual practice (japa, dhyāna), worldly responsibilities, purification and sandhyā rites, and ancestral duties (śrāddha/pitṛ-kārya). Right timing is presented as part of right conduct.
In the Anuśāsana Parva’s instruction-setting, Bhīṣma continues his didactic discourse by defining traditional divisions of daytime and prescribing appropriate activities for each, including how to conclude a śrāddha with role-appropriate formulas for brahmins and kṣatriyas.