Previous Verse
Next Verse

Shloka 46

शरत्प्रवेशे रामविलापः तथा सुग्रीवप्रमादे लक्ष्मणप्रेषणम्

Autumn’s Onset: Rama’s Lament and Lakshmana Sent to Sugriva

रात्रिश्शशाङ्कोदितसौम्यवक्त्रातारागणोन्मीलितचारुनेत्रा।ज्योत्स्नांशुकप्रावरणा विभातिनारीव शुक्लांशुकसंवृताङ्गी।।

rātriḥ śaśāṅkoditasaumyavaktrā tārāgaṇonmīlitacārunetrā |

jyotsnāṃśukaprāvaraṇā vibhāti nārīva śuklāṃśukasaṃvṛtāṅgī ||

रात्रिश्शशाङ्कोदितसौम्यवक्त्रातारागणोन्मीलितचारुनेत्रा। ज्योत्स्नांशुकप्रावरणा विभातिनारीव शुक्लांशुकसंवृताङ्गी॥

rātriḥnight
rātriḥ:
Karta (कर्ता)
TypeNoun
Rootrātri (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचनम्
śaśāṅka-udita-saumya-vaktrāwith a gentle face lit by the moon
śaśāṅka-udita-saumya-vaktrā:
Karta-anvaya
TypeAdjective
Rootśaśāṅka (प्रातिपदिक) + udita (कृदन्त; √ud 'उद्' क्त) + saumya (प्रातिपदिक) + vaktra (प्रातिपदिक)
Formबहुव्रीहिसमासः; स्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचनम्; रात्रिः विशेषयति—'यस्याः वक्त्रं शशाङ्कोदितेन सौम्यम्' (whose face is gentle/beautiful due to moonrise)
tārā-gaṇa-unmīlita-cāru-netrāwith lovely eyes opened by the stars
tārā-gaṇa-unmīlita-cāru-netrā:
Karta-anvaya
TypeAdjective
Roottārā (प्रातिपदिक) + gaṇa (प्रातिपदिक) + unmīlita (कृदन्त; ud-√mīl 'मील्' क्त) + cāru (प्रातिपदिक) + netra (प्रातिपदिक)
Formबहुव्रीहिसमासः; स्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचनम्; रात्रिः विशेषयति—'यस्याः नेत्रे तारागणेन उन्मीलिते च चारु' (whose lovely eyes are opened by the host of stars)
jyotsnā-aṃśuka-prāvaraṇāclad in moonlight as a garment
jyotsnā-aṃśuka-prāvaraṇā:
Karta-anvaya
TypeAdjective
Rootjyotsnā (प्रातिपदिक) + aṃśuka (प्रातिपदिक) + prāvaraṇa (प्रातिपदिक)
Formबहुव्रीहिसमासः; स्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचनम्; रात्रिः विशेषयति—'यस्याः प्रावरणं ज्योत्स्नांशुकम्' (whose covering is a robe of moonlight)
vibhātishines/appears
vibhāti:
Kriyā (क्रिया)
TypeVerb
Rootvi-√bhā (धातु; 'भा' to shine)
Formलट्-लकारः, प्रथमपुरुषः, एकवचनम्; परस्मैपदम्
nārīa woman
nārī:
Upamāna (उपमान)
TypeNoun
Rootnārī (प्रातिपदिक)
Formस्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचनम् (उपमान)
ivalike
iva:
Upamāna-dyotaka
TypeIndeclinable
Rootiva (अव्यय)
Formउपमानवाचक-अव्ययम्
śukla-aṃśuka-saṃvṛta-aṅgīwith limbs covered in a white garment
śukla-aṃśuka-saṃvṛta-aṅgī:
Karta-anvaya
TypeAdjective
Rootśukla (प्रातिपदिक) + aṃśuka (प्रातिपदिक) + saṃvṛta (कृदन्त; sam-√vṛ 'वृ' क्त) + aṅginī/aṅgī (प्रातिपदिक)
Formबहुव्रीहिसमासः; स्त्रीलिङ्ग, प्रथमा, एकवचनम्; रात्रिः/नारी-उपमा विशेषणम्—'यस्याः अङ्गानि शुक्लांशुकेन संवृतानि' (whose body is covered with a white garment)

'The night appears like a lady with a sweet face lit up by the rising Moon, her beautiful eyes opened up by stars, her body draped in the robe of white Moon light.

Ś
śaśāṅka (Moon)

FAQs

The verse models purity and clarity: moonlight and stars symbolize illumination. Dharma is living in a way that makes one’s intentions ‘visible’—aligned with satya and inner cleanliness.

Autumn night is portrayed in heightened poetic imagery as Rama remains in contemplation during Sita’s absence.

Śauca (purity): clarity of mind and conduct, suggested by the ‘white garment’ of moonlight.