Gaṇānāṃ Vṛttiḥ — On the Sustenance and Cohesion of Assemblies
Gaṇa-nīti
राजन! इसलिये तुम्हें गणराज्यके जो प्रधान-प्रधान अधिकारी हैं, उन सबका सम्मान करना चाहिये; क्योंकि लोकयात्राका महान् भार उनके ऊपर अवलम्बित है ।। मन्त्रगुप्ति: प्रधानेषु चारश्वामित्रकर्षण । न गणाः: कृत्स्नशो मन्त्र श्रोतुमरहन्ति भारत,शत्रुसूदन! भारत! गण या संघके सभी लोग गुप्त मन्त्रणा सुननेके अधिकारी नहीं हैं। मन्त्रणाको गुप्त रखने तथा गुप्तचरोंकी नियुक्तिका कार्य प्रधान-प्रधान व्यक्तियोंके ही अधीन होता है
bhīṣma uvāca | rājan! tasmāt tvayā gaṇarājyasya ye pradhāna-pradhānā adhikāriṇaḥ, te sarve satkartavyāḥ; yato lokayātrāyā mahān bhāraḥ teṣūpari avalambitaḥ || mantragūptiḥ pradhāneṣu cāraś ca amitrakarṣaṇa | na gaṇāḥ kṛtsnaśo mantraṃ śrotum arhanti bhārata, śatrusūdana! bhārata! gaṇa-saṅghasya sarve janāḥ gupta-mantraṇāṃ śrotum adhikāriṇo na bhavanti | mantraṇāyā gopanam tathā guptacara-niyoga-kāryaṃ pradhāna-puruṣeṣv eva āyattaṃ bhavati ||
राजन्! तस्मात् गणराज्ये ये प्रधानाः प्रमुखाश्च, तान् सर्वान् मानयितुमर्हसि; लोकयात्राया महद्भारस्तेष्ववलम्बितः॥ मन्त्रगुप्तिः प्रधानेषु चाराश्चामित्रकर्षण। न गणाः कृत्स्नशो मन्त्रं श्रोतुमर्हन्ति भारत॥
भीष्म उवाच
Bhishma teaches that even in a republic or confederacy, effective governance requires honoring responsible leaders and maintaining confidentiality in strategic counsel; sensitive deliberations and intelligence work should be entrusted to qualified principal officers, not disclosed to the entire assembly.
In the Shanti Parva’s instruction on rajadharma, Bhishma advises the king on practical statecraft: respect key officials who carry the weight of administration, and keep policy deliberations secret by limiting access to trusted leaders and managing spies through them.