Daiva–Puruṣakāra Discourse and the Elephant-Corps Engagement (भीमगजानीक-सम्भ्रान्ति)
राजन! हमलोगोंने वहाँ देखा, बहुत-से तोमर और महावतोंके मस्तक कटकर गिरे हैं, हाथियोंकी पीठोंपर बिछी हुई विचित्र-विचित्र झूलें पड़ी हुई हैं। हाथियोंको कसनेके उपयोगमें आनेवाली स्वर्णभूषित चमकीली रस्सियाँ गिरी हुई हैं, हाथी और घोड़ोंके गलेके आभूषण, शक्ति, पताका, कणप (अस्त्रविशेष), तरकस, विचित्र यन्त्र, धनुष, चमकीले भिन्दिपाल, तोत्र, अंकुश, भाँति-भाँतिके घंटे तथा स्वर्णजटित खड्गमुष्टि--ये सब वस्तुएँ हाथीसवारों-सहित गिरी हुई हैं और गिरती जा रही हैं ।। छिन्नगात्रावरकरैरनिहतैश्वापि वारणै: | आसीदू भूमि: समास्तीर्णा पतितैर्भूधरैरिव,कहीं कटे हुए हाथियोंके शरीरके ऊर्ध्वभाग पड़े थे, कहीं अधोभाग पड़े थे। कहीं कटी हुई सूँड़ें पड़ी थीं और कहीं मारे गये हाथियोंकी लोथें पड़ी थीं। उनसे आच्छादित हुई वह समरभूमि ढहे हुए पर्वतोंसे ढकी-सी जान पड़ती थी
sañjaya uvāca | rājann! tatra sma dṛṣṭavantaḥ bahūn tomarān mahāvatāṁś ca śiraś-chinnān patitān; gajānāṁ pṛṣṭheṣu vicitra-vicitrāḥ śibikā-śāṭikāḥ (jhulāḥ) patitāḥ; gajānāṁ bandhanārthaṁ suvarṇa-bhūṣitāḥ dīptā rajjavo nipatitāḥ; gaja-aśva-kaṇṭha-bhūṣaṇāni, śaktayaḥ, patākāḥ, kaṇapāḥ (astraviśeṣāḥ), tarakṣavaḥ, vicitrāṇi yantrāṇi, dhanūṁṣi, dīptā bhindipālāḥ, totrāṇi, aṅkuśāḥ, nānāvidhā ghaṇṭāḥ, suvarṇa-jaṭitāḥ khaḍga-muṣṭayaś ca—etāni sarvāṇi gaja-ārohakaiḥ saha patitāni patanty eva ca || chinna-gātra-avarakarair anihatāiś cāpi vāraṇaiḥ | āsīd bhūmiḥ samāstīrṇā patitair bhūdharair iva || kvacit chinna-gajānāṁ śarīra-ūrdhva-bhāgāḥ, kvacid adho-bhāgāḥ; kvacit chinnāḥ śuṇḍāḥ, kvacid hatānāṁ vāraṇānāṁ loṭhāḥ. taiḥ samācchāditā sā raṇa-bhūmiḥ patitaiḥ bhūdharair iva saṁvṛtā pratibhāti |
सञ्जय उवाच—राजन्, तत्रास्माभिर्दृष्टं बहवो महावताः तोमरिणश्च शिरश्छिन्नाः पतिताः, बहवश्च तोमराः क्षितौ निपतिताः। गजानां पृष्ठेषु नानाविचित्राणि झूलानि स्रस्तानि पतितानि, सुवर्णभूषिताः प्रभास्वराः रज्जवोऽपि येन तान् नियच्छन्ति तत्रैव निपेतुः। गजाश्वयोः कण्ठाभरणानि, शक्तयः, पताकाः, कणपाः, तरकसाः, विचित्रयन्त्राणि, धनूंषि, दीप्ताः भिन्दिपालाः, तोत्राणि, अङ्कुशाः, नानाविधघण्टाश्च, सुवर्णजटितखड्गमुष्टयश्च—एतानि सर्वाणि गजारोहैः सह पतितानि पतन्ति च। छिन्नगात्रोपरकरैरप्यनिहतैर्वारणैः भूमिरासीद् भूधरैरिव पतितैः समास्तीर्णा। क्वचिद्गजानामूर्ध्वभागाः, क्वचिदधोभागाः; क्वचित्छिन्नाः शुण्डाः, क्वचिद्वधितगजानां लोथाः। तैः समाच्छन्ना सा समरभूमिर्ध्वस्तपर्वतैः समावृतेव बभौ।
संजय उवाच
The verse underscores the moral and existential cost of war: even royal splendor—golden ornaments, banners, and elaborate equipment—collapses into debris amid slaughter. It implicitly warns that power and display are impermanent, while violence leaves enduring suffering.
Sanjaya reports to King Dhritarashtra what he sees on the battlefield: severed heads of mahouts, fallen spears, scattered trappings and weapons, and elephants cut into parts or lying dead. The field is so covered with elephant bodies that it resembles a terrain buried under fallen mountains.