अपसवब्यमकुर्वन्त धृतराष्ट्रमुखाश्रिताम् तदनन्तर पाण्डवोंने विधिपूर्वक महात्मा भीष्मका पितृमेध कर्म सम्पन्न किया। अग्निमें बहुत-सी आहुतियाँ दी गयीं। साम-गान करनेवाले ब्राह्मण साममन्त्रोंका गान करने लगे तथा धृतराष्ट्र आदिने चन्दनकी लकड़ी
vaiśampāyana uvāca | apasavyam akurvanta dhṛtarāṣṭra-mukhāśritām | tadanantaraṃ pāṇḍavaiḥ vidhipūrvakaṃ mahātmā bhīṣmasya pitṛmedha-karma sampannaṃ kṛtam | agnau bahvyo 'hutiḥ pradattāḥ | sāma-gāna-kartāro brāhmaṇāḥ sāma-mantrān agāyan | tathā dhṛtarāṣṭrādayaś candana-kāṣṭhaiḥ kālī-candanaiḥ sugandhi-dravyaiś ca bhīṣmasya śarīram ācchādya tasya citāyām agniṃ prajvālayām āsuḥ | tataḥ dhṛtarāṣṭrādayaḥ sarve kauravāḥ etāṃ jvalantīṃ citāṃ pradakṣiṇam akurvan |
वैशम्पायन उवाच— अपसव्यं विधिना धृतराष्ट्रमुखाश्रिताः अकुर्वन्त । तदनन्तरं पाण्डवाः सम्यग्विधिना महात्मनो भीष्मस्य पितृमेधकर्म समापयामासुः । अग्नौ बह्व्य आहुतयो दत्ताः । सामगानकुशलाः ब्राह्मणाः साममन्त्रान् जगुः । ततः धृतराष्ट्रादयश्चन्दनकाष्ठैः कृष्णचन्दनैः सुगन्धिद्रव्यैश्च भीष्मदेहमाच्छाद्य चितामग्निं प्रज्वालयामासुः । अनन्तरं धृतराष्ट्रप्रमुखाः सर्वे कौरवाः प्रदक्षिणं चक्रुः ज्वलितां चिताम् ॥
वैशम्पायन उवाच
Even amid enmity and the aftermath of war, dharma requires honoring the departed through prescribed rites. The passage emphasizes disciplined ritual conduct, reverence for a venerable elder (Bhīṣma), and the ethical restoration of order through duty-bound remembrance.
After Bhīṣma’s passing, the Pāṇḍavas complete his funerary obsequies (pitṛmedha) with fire-offerings while Sāma-vedic hymns are sung. Dhṛtarāṣṭra and the Kauravas adorn Bhīṣma’s body with sandalwood and fragrances, ignite the pyre, and then circumambulate the burning pyre as a final act of honor.