भीष्मरथाभिमुख्यं — Arjuna’s advance with Śikhaṇḍin; Duḥśāsana’s interception
महाराज! भीम, द्रौपदीके पाँचों पुत्र, पाँचों भाई केकयराजकुमार, सात्वतवंशी सात्यकि, युधिष्ठिर आदि पाण्डव-सैनिक तथा धृष्टद्युम्न आदि पांचाल-सैनिक द्रुपदकी रक्षाके लिये गंगानन्दन भीष्मपर टूट पड़े ।।
sañjaya uvāca |
mahārāja! bhīmaḥ, draupadyāḥ pañca putrāḥ, pañca bhrātaraḥ kaikeyarājakumārāḥ, sātvata-vaṃśī sātyakiḥ, yudhiṣṭhirādayaḥ pāṇḍava-sainikāḥ tathā dhṛṣṭadyumnādayaḥ pāñcāla-sainikāḥ drupadasya rakṣārthaṃ gaṅgā-nandanaṃ bhīṣmam prati tutruvuḥ ||
tathaiva tāvakāḥ sarve bhīṣma-rakṣārtham udyatāḥ |
pratyudyayuḥ pāṇḍu-senāṃ saha-sainyā nara-adhipa, nara-īśvara! ||
Санджая сказал: О царь! Бхима, пятеро сыновей Драупади, пятеро князей-братьев из рода Кекая, Сатьяки из племени Сатватов, войско Пандавов под началом Юдхиштхиры и силы Панчалы во главе с Дхриштадьюмной — все они, ради защиты Друпады, ринулись на Бхишму, сына Ганги. Так же, о владыка людей, все твои воины, решившие оберегать Бхишму, выступили со своими ратями и пошли навстречу, контратакуя войско Пандавов.
संजय उवाच
The verse highlights the kṣatriya ethic of protection and loyalty: each side rallies to defend its key elder/ally—Drupada for the Pāṇḍavas and Bhīṣma for the Kauravas—showing how duty and allegiance drive action even amid morally complex warfare.
Sañjaya reports to Dhṛtarāṣṭra that major Pāṇḍava-aligned warriors (Bhīma, Sātyaki, Dhṛṣṭadyumna, the Upapāṇḍavas, Kekaya princes, and others) surge to protect Drupada by attacking Bhīṣma; in response, the Kaurava forces counter-advance to shield Bhīṣma and meet the Pāṇḍava army.