Adhyāya 348: Nāga–Nīgabhāryā Saṃvāda on Anger, Hope, and Ethical Response
य एष गुरुरस्माकमृषिर्गन्धवतीसुत:,तात! ये जो हमलोगोंके गुरु गन्धवतीपुत्र महर्षि व्यास बैठे हैं, इन्होंने ही भगवान्के परम उत्तम अविनाशी माहात्म्यका वर्णन किया है। निष्पाप! उन्हींसे मैंने यह सब सुना है और मेरेद्वारा तुमको भी कहा गया है
vaiśampāyana uvāca | ya eṣa gurur asmākam ṛṣir gandhavatī-sutaḥ, tāta | sa eva bhagavataḥ paramottamam avināśi māhātmyam varṇitavān | niṣpāpa! tasyaiva mukhāt mayā etat sarvaṃ śrutam, mayā ca tubhyam api kathitam |
ବୈଶମ୍ପାୟନ କହିଲେ—ତାତ! ଏହି ଯେ ଆମ ଗୁରୁ, ଗନ୍ଧବତୀ-ପୁତ୍ର ମହର୍ଷି ବ୍ୟାସ, ସେଇ ଭଗବାନଙ୍କର ପରମ ଉତ୍ତମ ଓ ଅବିନାଶୀ ମାହାତ୍ମ୍ୟ ବର୍ଣ୍ଣନା କରିଛନ୍ତି। ନିଷ୍ପାପ! ମୁଁ ଏ ସବୁ ତାଙ୍କଠାରୁ ଶୁଣିଛି ଏବଂ ତୁମକୁ ମଧ୍ୟ କହିଛି।
वैशम्पायन उवाच