Kapālamocana-tīrtha (Auśanasa) and Balarāma’s Sarasvatī Pilgrimage
भरतनन्दन! यज्ञपरायण उद्दालक ऋषिके यज्ञमें भी सरस्वतीका आवाहन किया गया। वे शीघ्रगामिनी सरस्वती हिमालयसे निकलकर उस यज्ञमें आयी थीं ।।
vaiśampāyana uvāca |
bharatanandana! yajñaparāyaṇa uddālaka ṛṣike yajñe’pi sarasvatyā āvāhanaṃ kṛtam | sā śīghragāminī sarasvatī himālayāt niṣkramya taṃ yajñam upāgamat ||
samete sarvataḥ sphīte munīnāṃ maṇḍale tadā | uttare kosalābhāge puṇye rājan mahātmanā ||
pūrvakāle yajñam ācaratā mahātmanā uddālakena sarasvatī devī dhyātā | tadā munikāryasiddhyarthaṃ saritāṃ śreṣṭhā sarasvatī tasmin deśe samāgatā ||
ବୈଶମ୍ପାୟନ କହିଲେ—ହେ ଭରତବଂଶଜ! ଯଜ୍ଞପରାୟଣ ଋଷି ଉଦ୍ଦାଲକ ନିଜ ଯଜ୍ଞମଧ୍ୟରେ ମଧ୍ୟ ସରସ୍ୱତୀ ଦେବୀଙ୍କୁ ଆହ୍ୱାନ କଲେ। ହିମାଳୟରୁ ଉଦ୍ଭୂତ ସେ ଶୀଘ୍ରଗାମିନୀ ସରସ୍ୱତୀ ସେହି ଯଜ୍ଞକୁ ଆସି ପହଞ୍ଚିଲେ। ସେ ସମୟରେ, ରାଜନ, ପୁଣ୍ୟମୟ ଓ ସମୃଦ୍ଧ ଉତ୍ତର କୋସଳ ଦେଶରେ ସମସ୍ତ ଦିଗରୁ ମୁନିମଣ୍ଡଳୀ ଏକତ୍ର ହୋଇଥିଲେ। ସେଠାରେ ଯଜ୍ଞ କରୁଥିବା ମହାତ୍ମା ଉଦ୍ଦାଲକ ପୂର୍ବରୁ ମନେ ମନେ ସରସ୍ୱତୀ ଦେବୀଙ୍କୁ ଧ୍ୟାନ କରିଥିଲେ; ମୁନିଙ୍କ କାର୍ଯ୍ୟ ସିଦ୍ଧି ପାଇଁ ନଦୀମାନଙ୍କ ମଧ୍ୟରେ ଶ୍ରେଷ୍ଠା ସରସ୍ୱତୀ ସେ ଦେଶକୁ ଆସିଲେ।
वैशम्पायन उवाच
The passage highlights that sincere, dharma-aligned ritual effort (yajña) joined with focused remembrance/invocation (āvāhana, dhyāna) draws supportive divine forces; sacred power is portrayed as responsive to disciplined intention and communal sanctity.
In Northern Kosala, many sages gather while Uddālaka performs a sacrifice. He invokes and meditates on Sarasvatī, and the swift river-goddess, said to arise from the Himālaya, comes to the sacrificial arena to accomplish the sage’s purpose.