Bhīma’s Entry into Kubera’s Nalinī and the Taking of Saugandhika Lotuses (सौगन्धिकोत्पल-ग्रहणम्)
मार्गमाख्याय भीमाय तत्रैवान्तरधीयत,“महाबली वीर! जब तुम बाण और शक्तिके आघातसे व्याकुल हुई शत्रुओंकी सेनामें घुसकर सिंहनाद करोगे, उस समय मैं अपनी गर्जनासे तुम्हारे उस सिंहनादको और बढ़ा दूँगा। उसके सिवा अर्जुनकी ध्वजापर बैठकर मैं ऐसी भीषण गर्जना करूँगा, जो शत्रुओंके प्राणोंको हरनेवाली होगी, जिससे तुमलोग उन्हें सुगमतासे मार सकोगे।” पाण्डवोंका आनन्द बढ़ानेवाले भीमसेनसे ऐसा कहकर हनुमानजीने उन्हें जानेके लिये मार्ग बता दिया और स्वयं वहीं अन्तर्धान हो गये
mārgam ākhyāya bhīmāya tatraivāntaradhīyata | “mahābalī vīra! yadā tvaṃ bāṇa-śakty-āghāta-vyākulaḥ śatrūṇāṃ senāṃ praviśya siṃhanādaṃ kariṣyasi, tadāhaṃ svagārjanayā tava taṃ siṃhanādaṃ vardhayiṣyāmi | tataḥ paraṃ cārjunasya dhvajopaviṣṭo ’haṃ tādṛśīṃ bhīṣaṇāṃ gārjanāṃ kariṣyāmi yā śatrūṇāṃ prāṇān harantī bhaviṣyati, yena yūyaṃ tān sukhena hantuṃ śakṣyatha.” iti pāṇḍavānām ānanda-vardhano hanūmān bhīmasenam uktvā tasya gamanāya mārgam darśayitvā svayam eva tatraivāntarhitaḥ ||
भीमाला मार्ग दाखवून हनुमान त्या जागीच अंतर्धान पावले. ते म्हणाले— “महाबली वीर! जेव्हा तू बाण व शक्तीच्या आघातांनी व्याकुळ होऊन शत्रुसैन्यात घुसून सिंहनाद करशील, तेव्हा मी माझ्या गर्जनेने तुझा तो सिंहनाद अधिकच वाढवीन. तसेच अर्जुनाच्या ध्वजावर बसून मी अशी भीषण गर्जना करीन की शत्रूंचे प्राणच हरपतील; त्यामुळे तुम्ही त्यांना सहज मारू शकाल.” पांडवांचा आनंद वाढविणाऱ्या हनुमानांनी असे सांगून भीमसेनाला पुढील प्रवासाचा मार्ग दाखविला आणि स्वतः तेथेच अदृश्य झाले.
वैशम्पायन उवाच
Righteous strength is fortified by higher support when one acts with courage and resolve. Hanumān’s promise emphasizes that divine aid amplifies human effort—especially morale and fearlessness—rather than replacing personal duty in battle.
Hanumān instructs Bhīma about the way forward and assures him that, in the coming war, he will strengthen Bhīma’s battle-roar and also roar from Arjuna’s banner in a terrifying manner that will break the enemies’ spirit. After giving this assurance, Hanumān disappears.