सीता भागो बलिः करो वणिक् नदीपालस्तरो नावः पत्तनं विविचितं वर्तनी रज्जुश्चोररज्जुश्च राष्ट्रम् ॥ कZ_०२.६.०३ ॥
sītā bhāgo baliḥ karo vaṇik nadīpālastaro nāvaḥ pattanaṃ vivicitaṃ vartanī rajjuścorarajjuśca rāṣṭram
ຖານລາຍຮັບຂອງອານາຈັກ (ເຂດຊົນນະບົດ/ແຂວງ) ປະກອບມີ: ທີ່ດິນປູກຝັງຂອງພຣະມະຫາກະສັດ (sītā); ສ່ວນແບ່ງຜົນຜະລິດທີ່ລັດໄດ້ (bhāga); ສ່ວຍ/ຄ່າບູຊາ (bali); ພາສີ (kara); ຄ່າອາກອນຈາກພໍ່ຄ້າ; ຄ່າຄຸ້ມຄອງແມ່ນ້ຳ ແລະຄ່າທາງນ້ຳ; ເຮືອ/ຟາຣີ; ຄ່າທ່າເຮືອ/ເມືອງ (pattana); ການເກັບກ່ຽວຫຼາກຫຼາຍ/ບໍ່ປົກກະຕິ (vivicita); ລາຍຮັບຈາກເສັ້ນທາງ; ການເກັບຄ່າຜ່ານທາງ/ຄ່າເຊືອກ; ແລະ «ເຊືອກໂຈນ» (ການເກັບທີ່ເກີດຈາກການປາບປາມໂຈນ ແລະການກູ້ຄືນ)។
It shifts from urban, office- and licensing-based revenues to agrarian shares, territorial taxes, and transport corridor collections across the wider realm.
These are chokepoints of commerce; charging for protection, passage, and infrastructure turns security and connectivity into steady fiscal streams.