Dyūta-āhvāna: Śakuni’s Proposal, Vidura’s Warning, and the Summons of Yudhiṣṭhira
Sabhā-parva 51
(यश्व स द्विजमुख्येन राज्ञ: शड्खो निवेदित: । प्रीत्या दत्त: कुणिन्देन धर्मराजाय धीमते ।।
Duryodhana uvāca |
Yaś ca sa dvijamukhyena rājñaḥ śaṅkho niveditaḥ |
Prītyā dattaḥ Kuṇindena Dharmarājāya dhīmate ||
Taṁ sarve bhrātaro bhrātre daduḥ śaṅkhaṁ kirīṭine |
Taṁ pratyagṛhṇād Bībhatsus toyajaṁ hemamālinam ||
Citaṁ niṣkasahasreṇa bhrājamānaṁ svatejasā |
Ruciraṁ darśanīyaṁ ca bhūṣitaṁ Viśvakarmaṇā ||
Adhārayac ca dharmajñas taṁ namasya punaḥ punaḥ |
Yo annadāne nadati sa nanādādhikaṁ tadā ||
Praṇādād bhūmipās tasya petur hīnāḥ svatejasā ||
ದುರ್ಯೋಧನನು ಹೇಳಿದನು— ಕುಣಿಂದರಾಜನು ಪ್ರೀತಿಯಿಂದ, ದ್ವಿಜಶ್ರೇಷ್ಠನ ಮೂಲಕ, ಧೀಮಂತ ಧರ್ಮರಾಜನಿಗೆ ಅರ್ಪಿಸಿದ ಆ ಶಂಖವನ್ನು—ಎಲ್ಲ ಸಹೋದರರೂ ಸೇರಿ ಕಿರೀಟಧಾರಿ ಅರ್ಜುನನಿಗೆ ನೀಡಿದರು. ಬೀಭತ್ಸು ಅರ್ಜುನನು ಅದನ್ನು ಗೌರವದಿಂದ ಸ್ವೀಕರಿಸಿದನು. ಅದು ಜಲಜ ಶಂಖ—ಚಿನ್ನದ ಹಾರದಿಂದ ಅಲಂಕರಿತ, ಸಾವಿರ ಚಿನ್ನದ ನಾಣ್ಯಗಳಿಂದ ಜಡಿತ, ತನ್ನದೇ ತೇಜಸ್ಸಿನಿಂದ ಪ್ರಕಾಶಿಸುವ, ರಮಣೀಯವೂ ದರ್ಶನೀಯವೂ; ಸాక్షಾತ್ ವಿಶ್ವಕರ್ಮನೇ ಅಲಂಕರಿಸಿದಂತೆ. ಧರ್ಮರಾಜನು ಕೂಡ ಅದಕ್ಕೆ ಪುನಃಪುನಃ ನಮಸ್ಕರಿಸಿ ಧರಿಸಿದ್ದನು. ಅನ್ನದಾನದ ಸಮಯದಲ್ಲಿ ಆ ಶಂಖ ಸ್ವಯಂ ನಾದಿಸಿತು; ನಂತರ ಅದರ ಗರ್ಜನೆ ಇನ್ನೂ ಪ್ರಚಂಡವಾಯಿತು. ಆ ಮಹಾಪ್ರಣಾದದಿಂದ ಅಲ್ಲಿ ಸೇರಿದ ರಾಜರು ತೇಜಸ್ಸು ಕಳೆದುಕೊಂಡು ಭೂಮಿಗೆ ಬಿದ್ದರು।
दुर्योधन उवाच