तीर्थवंशोपदेशः
Tīrtha-vaṃśa Upadeśa: Instruction on the Fruits of Sacred Waters
(मुहूर्तानां त्रय॑ पूर्वमह्नः प्रातरिति स्मृतम् । जपथध्यानादिभिस्तस्मिन् विप्रैः कार्य शुभव्रतम् ।।
bhīṣma uvāca | muhūrtānāṃ trayaḥ pūrvam ahnaḥ prātar iti smṛtam | japa-dhyānādibhis tasmin vipraiḥ kāryaṃ śubha-vratam || saṅgava-ākhyas tribhāgaṃ tu madhyāhnas tri-muhūrtakaḥ | laukikaṃ saṅgave 'rthyaṃ ca snānādi madhyame || caturtham aparāhṇaṃ tu tri-muhūrtaṃ tu pitṛyakam | sāyāhnas tri-muhūrtaś ca madhyamaṃ kavibhiḥ smṛtam || śrāddhāpavarge viprasya svadhā vai muditā bhavet | kṣatriyasya api yo brūyāt prīyantāṃ pitaras tv iti ||
ಭೀಷ್ಮನು ಹೇಳಿದರು— ದಿನದ ಮೊದಲ ಮೂರು ಮುಹೂರ್ತಗಳನ್ನು ‘ಪ್ರಾತಃಕಾಲ’ ಎಂದು ಸ್ಮರಿಸಲಾಗಿದೆ. ಆ ಸಮಯದಲ್ಲಿ ಬ್ರಾಹ್ಮಣರು ಜಪ-ಧ್ಯಾನಾದಿಗಳ ಮೂಲಕ ತಮ್ಮ ಕಲ್ಯಾಣಕ್ಕಾಗಿ ಶುಭ ವ್ರತಾಚರಣೆಯನ್ನು ಮಾಡಬೇಕು. ನಂತರದ ಮೂರು ಮುಹೂರ್ತಗಳು ‘ಸಂಗವ’, ಅದರ ನಂತರದ ಮೂರು ‘ಮಧ್ಯಾಹ್ನ’. ಸಂಗವಕಾಲದಲ್ಲಿ ಲೌಕಿಕ ಕಾರ್ಯಗಳನ್ನು ನೋಡಬೇಕು; ಮಧ್ಯಾಹ್ನದಲ್ಲಿ ಸ್ನಾನ ಮತ್ತು ಸಂಧ್ಯಾವಂದನ ಯುಕ್ತ. ಮಧ್ಯಾಹ್ನದ ನಂತರದ ಮೂರು ಮುಹೂರ್ತಗಳು ‘ಅಪರಾಹ್ನ’—ದಿನದ ನಾಲ್ಕನೇ ಭಾಗ—ಪಿತೃಕಾರ್ಯಗಳಿಗೆ ಅನುಕೂಲ. ಅದರ ನಂತರದ ಮೂರು ಮುಹೂರ್ತಗಳು ‘ಸಾಯಾಹ್ನ’; ಪಂಡಿತರು ಅದನ್ನು ಹಗಲು-ರಾತ್ರಿ ಸಂಧಿಕಾಲವೆಂದು ಹೇಳುತ್ತಾರೆ. ಬ್ರಾಹ್ಮಣನ ಮನೆಯಲ್ಲಿ ಶ್ರಾದ್ಧ ಸಮಾಪ್ತಿಯಲ್ಲಿ ‘ಸ್ವಧಾ’ ಎಂದು ಉಚ್ಚರಿಸಿದರೆ ಪಿತೃಗಳು ಹರ್ಷಿಸುತ್ತಾರೆ; ಕ್ಷತ್ರಿಯನ ಮನೆಯಲ್ಲಿ ‘ಪಿತರಃ ಪ್ರೀಯಂತಾಂ’ ಎಂದು ಹೇಳಬೇಕು.
भीष्म उवाच
Bhīṣma teaches a dharmic ordering of the day: allocate specific time-blocks (muhūrtas) for spiritual practice (japa, dhyāna), worldly responsibilities, purification and sandhyā rites, and ancestral duties (śrāddha/pitṛ-kārya). Right timing is presented as part of right conduct.
In the Anuśāsana Parva’s instruction-setting, Bhīṣma continues his didactic discourse by defining traditional divisions of daytime and prescribing appropriate activities for each, including how to conclude a śrāddha with role-appropriate formulas for brahmins and kṣatriyas.