HomeUpanishadsSitaVerse 12
Previous Verse
Next Verse

Verse 12

Sita

सा देवी त्रिविधा भवति शक्त्यासना—इच्छाशक्तिः क्रियाशक्तिः साक्षाच्छक्तिरिति। इच्छाशक्तिस्त्रिविधा भवति—श्रीभूमिनीलात्मिका भद्ररूपिणी प्रभावरूपिणी सोमसूर्याग्निरूपा भवति। सोमात्मिका ओषधीनां प्रभवति कल्पवृक्षपुष्पफललतागुल्मात्मिका औषधभेषजात्मिका अमृतरूपा देवानां महस्तोमफलप्रदा अमृतेन तृप्तिं जनयन्ती देवानामन्नेन पशूनां तृणेन तत्तज्जीवानाम्॥११–१३॥

सा । देवी । त्रि-विधा । भवति । शक्ति-आसना । इच्छा-शक्तिः । क्रिया-शक्तिः । साक्षात्-शक्तिः । इति । इच्छा-शक्तिः । त्रि-विधा । भवति । श्री-भूमि-नील-आत्मिका । भद्र-रूपिणी । प्रभाव-रूपिणी । सोम-सूर्य-अग्नि-रूपा । भवति । सोम-आत्मिका । ओषधी-नाम् । प्रभवति । कल्प-वृक्ष-पुष्प-फल-लता-गुल्म-आत्मिका । औषध-भेषज-आत्मिका । अमृत-रूपा । देवानाम् । महा-स्तोम-फल-प्रदा । अमृतेन । तृप्तिम् । जनयन्ती । देवानाम् । अन्नेन । पशूनाम् । तृणेन । तत्-तत्-जीवानाम् ॥११–१३॥

sā devī trividhā bhavati śaktyāsanā—icchāśaktiḥ kriyāśaktiḥ sākṣācchaktir iti | icchāśaktis trividhā bhavati—śrībhūminīlātmikā bhadrarūpiṇī prabhāvarūpiṇī somasūryāgnirūpā bhavati | somātmikā oṣadhīnāṃ prabhavati kalpavṛkṣapuṣpaphalalatāgulmātmikā auṣadhabheṣajātmikā amṛtarūpā devānāṃ mahāstomaphalapradā amṛtena tṛptiṃ janayantī devānām annena paśūnāṃ tṛṇena tattajjīvānām ||11–13||

Sang Dewi adalah tiga, dengan śakti sebagai tempat bersemayam: icchā-śakti (daya kehendak), kriyā-śakti (daya tindakan), dan sākṣāt-śakti (daya yang langsung hadir). Daya kehendak pun tiga: berhakikat Śrī–Bhūmi–Nīlā; berwujud kemujuran; berwujud kemilau daya; dan menjadi rupa Soma–Matahari–Api. Sebagai Soma, Ia menumbuhkan segala tanaman dan obat: sebagai bunga dan buah kalpavṛkṣa, sebagai sulur dan semak; sebagai ramuan penyembuh; sebagai amṛta; memberi para dewa buah upacara Soma agung; mendatangkan kepuasan—amṛta bagi para dewa, makanan bagi ternak, dan rumput bagi tiap makhluk sesuai bagiannya.

Same passage as the preceding: the Goddess is threefold as will-power, action-power, and direct power; will-power is threefold as Śrī–Bhūmi–Nīlā and as Soma–Sun–Fire, and as Soma she generates plants and medicines, becoming nectar and nourishment for gods, cattle, and all beings.

Śakti as the operative principle of manifestation and sustenanceMahavakya: As a repetition of the prior passage, it remains an indirect support for non-dual Brahman-as-all, without explicit Mahāvākya quotation.AtharvaChandas: Prose