अश्वशिरो-आख्यानम्
Aśvaśiras / Hayaśiras Narrative: Retrieval of the Vedas
यत् तत् सूक्ष्ममविज्ञेयमव्यक्तमचलं ध्रुवम् । इन्द्रियैरिन्द्रियार्थश्व सर्वभूतैश्न॒ वर्जितम् ।। २९, ।। स हान्तरात्मा भूतानां क्षेत्रज्ञश्नेति कथ्यते | त्रिगुणव्यतिरिक्तो वै पुरुषश्वेति कल्पित:,जो सूक्ष्म, अज्ञेय, अव्यक्त, अचल और ध्रुव है, जो इन्द्रियों, विषयों और सम्पूर्ण भूतोंसे परे है, वही सब प्राणियोंका अन्तरात्मा है; अतः क्षेत्रज् नामसे कहा जाता है, वही त्रिगुणातीत तथा पुरुष कहलाता है। उसीसे त्रिगुणमय अव्यक्तकी उत्पत्ति हुई है। द्विजश्रेष्ठ! उसीको व्यक्तभावमें स्थित, अविनाशिनी अव्यक्त प्रकृति कहा गया है
yat tat sūkṣmam avijñeyam avyaktam acalaṃ dhruvam | indriyair indriyārthaiś ca sarvabhūtaiś ca varjitam || sa hy antarātmā bhūtānāṃ kṣetrajña iti ca kathyate | triguṇavyatirikto vai puruṣa iti kalpitaḥ ||
Narada berkata: Realitas itu halus, melampaui pengetahuan biasa, tak termanifest, tak bergerak, dan tetap; melampaui indria, objek-objek indria, dan semua makhluk. Itulah Atman batin semua makhluk; karena itu disebut Kṣetrajña. Karena berada di luar tiga guṇa, Ia juga dipahami sebagai Puruṣa.
नारद उवाच