अध्याय ८२ — केशवप्रयाणे निमित्तदर्शनम्
Omens and Reception During Keśava’s Departure
(एवमुक्ता: केशवेन मुनय: संशितव्रता: । नारदप्रमुखा: सर्वे प्रत्यनन्दन्त केशवम् ।।
evaṁuktāḥ keśavena munayaḥ saṁśitavratāḥ | nāradapramukhāḥ sarve pratyanandanta keśavam || adhaḥśirāḥ sarpamālī maharṣiḥ sa hi devalaḥ | arvāvasuḥ sujānuś ca maitreyaḥ śunako balī || bako dālbyaḥ sthūlaśirāḥ kṛṣṇadvaipāyanas tathā | āyodadhauṁyo dhauṁyaś ca aṇīmāṇḍavyakauśikau || dāmoṣṇīṣas triṣavaṇaḥ parṇādo ghaṭajānukaḥ | maujjāyano vāyubhakṣaḥ pārāśaryo ’tha śālikaḥ || śīlavān aśanirdhātā śūnyapālo ’kṛtavraṇaḥ | śvetaketuḥ kaholaś ca rāmaś caiva mahātapāḥ || tam abravīj jāmadagnya upetya madhusūdanam | pariṣvajya ca govindaṁ surāsurapateḥ sakhā ||
Dijo Vaiśampāyana: Cuando Keśava habló así, los sabios de votos firmes y disciplina severa—con Nārada a la cabeza—se alegraron y lo colmaron de alabanzas. Allí estaban Adhaḥśirā, Sarpamālī, el gran rishi Devala, Arvāvasu, Sujānu, Maitreya, Śunaka, Balī, Baka hijo de Dālbha, Sthūlaśiras y Kṛṣṇa Dvaipāyana (Vyāsa); y también Āyodadhauṁya, Dhauṁya, Aṇīmāṇḍavya, Kauśika, Dāmoṣṇīṣa, Triṣavaṇa, Parṇāda, Ghaṭajānuka, Maujjāyana, Vāyubhakṣa, Pārāśarya, Śālika, Śīlavān, Aśani, Dhātā, Śūnyapāla, Akṛtavraṇa, Śvetaketu, Kahola y el gran asceta Rāma (Paraśurāma). Entonces Jāmadagnya (Paraśurāma), amigo del señor de dioses y asuras, se acercó a Madhusūdana; abrazó a Govinda y le habló.
वैशम्पायन उवाच
The passage highlights how dharmic counsel gains weight when affirmed by those committed to truth and austerity. The sages’ approval functions as a moral endorsement: right action in a crisis should be guided by disciplined wisdom, not mere power or anger.
After Kṛṣṇa speaks, a gathering of renowned sages—led by Nārada—expresses joy and praises him. The text then enumerates many sages present. Finally, Paraśurāma (Jāmadagnya) approaches Kṛṣṇa, embraces him, and begins to speak.