Adhyātma–Adhibhūta–Adhidaivata Correspondences and the Triguṇa Lakṣaṇas (Śānti-parva 301)
अपां गुणांस्तथा पार्थ पार्थिवांश्व गुणानपि । सर्वाण्येव गुणैव्याप्य क्षेत्रज्ञेषु युधिष्ठिर
apāṁ guṇāṁs tathā pārtha pārthivāṁś ca guṇān api | sarvāṇy eva guṇair vyāpya kṣetrajñeṣu yudhiṣṭhira bharatanandana | dharmātmā rājā yudhiṣṭhira parabraḥma paramātmā sāttvika-rājasa-tāmasa-guṇān buddhi-mana-ākāśa-vāyu-tejo-jala-pṛthivī-eteṣāṁ sarva-guṇān anyāni ca sarva-vastūni svaguṇair vyāpya sarveṣu kṣetrajñeṣu tiṣṭhati prabho | yathā śiṣyaḥ svaguroḥ pṛṣṭhato gacchati tathā mana indriyāṇi ca śubhāśubha-karmāṇi ca jīvātmanaḥ pṛṣṭhato ’nugacchanti | yadā jīvātmā indriyāṇi prakṛtiṁ ca tyaktvā gacchati tadā nārāyaṇa-svarūpaṁ dvandva-rahitaṁ māyātītaṁ avināśinaṁ paramātmānaṁ prāpnoti ||
Bhīṣma dijo: “Oh hijo de Prithā, oh Yudhiṣṭhira, deleite de los Bhāratas: tras penetrar con sus propias cualidades las cualidades del agua y de la tierra, y en verdad las cualidades de todas las cosas, el Brahman supremo, el Ser supremo, mora en todos los conocedores del campo (todas las almas encarnadas). Como el discípulo sigue tras su maestro, así la mente, los sentidos y las obras buenas y malas siguen tras el alma individual. Cuando el alma parte, dejando incluso los sentidos y la Naturaleza, alcanza al Ser supremo imperecedero—cuya esencia es Nārāyaṇa—libre de dualidades y más allá de la ilusión.”
भीष्म उवाच